Ārvalstu filmēšana Latvijā nes miljonus, bet kinotūrismu vēl neizmanto

Ārvalstu kino un seriālu uzņemšana Latvijā ekonomikai dod ievērojamu atdevi, taču iespēju piesaistīt tūristus uz vietām, kur filmas tapušas, valsts un pašvaldības pagaidām gandrīz neizmanto. Tā trešdien Latvijas Radio sižetā secināja gan atbalsta programmu vadītāji, gan kinokritiķe un tūrisma nozares pārstāvis.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārvalstu filmu atbalsta programma līdz šim līdzfinansējusi 37 projektus, piešķirot vairāk nekā 9,97 miljonus eiro. Ārvalstu producenti par precēm un pakalpojumiem Latvijā šajos projektos iztērējuši 42,1 miljonu eiro, bet nodokļos valsts budžetā samaksāti vairāk nekā 8,84 miljoni eiro. Programma sedz līdz 30 % no projekta attiecināmajām izmaksām Latvijā.

Arī Rīgas pašvaldības programma "Rīgas Filmu fonds" darbojas jau 16 gadus un atbalstījusi 60 filmu projektus. Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras projektu vadītāja Aiga Pīķe norādīja, ka fonds kopumā ieguldījis 8,2 miljonus eiro, bet Latvijas ekonomikā šie projekti ienesuši vairāk nekā 45 miljonus. Viņas vērtējumā katrs pašvaldības eiro nozīmē aptuveni piecus eiro vietējos tēriņos. Pērn fonda atbalstītie projekti ekonomikā devuši 4,3 miljonus eiro, un lielākā interese par kopražojumiem ir no Vācijas, Igaunijas un Ziemeļvalstīm.

Filmētājus Latvijā piesaista dažādas lokācijas, tostarp padomju laika ēkas, kādu Rietumeiropā vairs gandrīz nav, un tās ļauj atveidot pagājušā gadsimta vidus notikumus. Šogad fonds līdzfinansē, piemēram, Vācijas un Beļģijas kopražojumus.

Ieguvums netiek pilnībā pārvērsts tūrismā. Kinokritiķe Kristīne Simsone uzskata, ka kinotūrismu nevar uzticēt vienai iestādei, jo tam jābūt daļai no plašāka valsts redzējuma. Tūrisma portāla vadītājs Aivars Mackevičs ierosina piedāvāt maršrutus uz filmēšanas vietām, piemēram, Augšdaugavas novadu saistībā ar filmu "Uļa". LIAA vadītāja Ieva Jāgere atzina, ka vairāk jāstāsta, ka filmās redzamās ainavas ir Latvijā, un pieminēja "Straumes", "Sisi" un "Mežonīgie, mežonīgie Austrumi" ietekmi uz valsts atpazīstamību.

Nozares finansējums joprojām ir neskaidrs. Aizejošā valdība atteicās no straumēšanas platformu nodevas, kas Latvijas filmām ik gadu dotu līdz vienam miljonam eiro, un politiķi solīja šo summu atrast nākamā gada budžetā. Garantiju tam nav, jo budžetā prioritāte ir izdevumu ierobežošana. Iepriekš valdība 2027. gadam jau atvēlējusi papildu naudu septiņu ārvalstu filmu uzņemšanai.