Krievijas graudu tranzīts caur Latviju desmit mēnešos pārsniedz miljonu tonnu

Krievijas graudaugu tranzīts caur Latviju šogad pirmajos desmit mēnešos sasniedzis 1,115 miljonus tonnu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati. Tas ir 3,1 reizi vairāk nekā 2025. gada janvārī–oktobrī, kad tranzītā no Krievijas tika izvestas 357 645 tonnas.

Dati ir svarīgi, jo graudu tranzīts no agresorvalstīm pēdējos mēnešos kļuvis par vienu no asākajiem politiskajiem strīdiem Latvijā. Jēkabpilī 7. novembrī paredzēts jau otrais lauksaimnieku protests ar prasību šo tranzītu aizliegt, savukārt kaimiņvalsts Igaunija ar nacionālajām sankcijām Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur savu teritoriju jau ir aizliegusi.

Lielākā daļa šā gada apjoma pārvadāta pēdējos divos mēnešos. Oktobrī no Krievijas tranzītā izvestas 425 163 tonnas, septembrī – 346 952 tonnas. Kopā tās ir vairāk nekā 772 000 tonnu jeb aptuveni 69 % no desmit mēnešu apjoma. Salīdzinājumam – visā 2025. gadā no Krievijas caur Latviju tranzītā tika pārvietoti gandrīz 652 000 tonnu graudu, tātad šā gada apjoms jau pārsniedz visu pagājušo gadu.

Vēl straujāk mainījies Baltkrievijas graudu tranzīts. Šogad desmit mēnešos no Baltkrievijas caur Latviju vestas 185 756 tonnas graudaugu, kamēr pērn tajā pašā periodā tikai 60,8 tonnas un visā 2025. gadā – 128 tonnas.

VID atgādina, ka ne ES, ne Latvijas tiesību akti pašlaik graudu produktu tranzītu neaizliedz. Aizliegta ir to ievešana Latvijā laišanai brīvā apgrozībā. Atsevišķs ES aizliegums attiecas uz precēm no Ukrainas valdības nekontrolētajām teritorijām, tostarp Krimas un okupētajiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, un tas aptver arī tranzītu.

Lai pārbaudītu kravu izcelsmi, muita izvērtē dokumentus un pēc riska analīzes var pieprasīt papildu ziņas, piemēram, par graudu šķirni, ieguves vietu un maršrutu. Pārtikas un veterinārais dienests no Krievijas kviešu kravām ņem paraugus laboratoriskai izcelsmes noteikšanai – šādas pārbaudes valdība atļāva 8. septembrī. VID Muitas pārvalde arī vērsusies pie tranzītā iesaistītajiem uzņēmumiem ar aicinājumu informēt par to iekšējo sankciju kontroli.

Saeima šoruden pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas par 300 % sadārdzinātu Krievijas labības pārvadājumus, taču, kā vēsta LSM, šie tarifi vēl netiek piemēroti. Aizejošās valdības vadītājs Andris Kulbergs iepriekš norādījis, ka tranzītā vestos graudus pērk arī uzņēmumi no Latvijas sabiedroto valstīm, tāpēc tranzītu aizliegt nevar.