AS rosina partiju valsts finansējumu samazināt par 15 %; KNAB iebilst pret tēriņu ierobežojumu mīkstināšanu

Pēc 15. Saeimas vēlēšanām būtiski mainīsies valsts finansējuma sadalījums politiskajām partijām. Premjera pārstāvētais «Apvienotais saraksts» (AS) vēlas jau no nākamā gada samazināt partiju valsts finansējumu vismaz par 15 procentiem. Apvienības valdes līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars vienlaikus rosina mīkstināt ierobežojumus valsts naudas tērēšanai, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pret šādu ierobežojumu atcelšanu kategoriski iebilst, svētdien vēsta LTV raidījums «De facto».

Par konkrētu aprēķina modeli vienošanās vēl nav panākta, taču grozījumus iecerēts pieņemt kopā ar nākamā gada budžetu, lai samazinājums stātos spēkā jau janvārī. Tavars raidījumam norādīja, ka finansējuma samazināšana būs viens no nosacījumiem sadarbībai nākamajā koalīcijā, līdzās ministriju skaita un citu izdevumu samazināšanai.

Šogad partijām no valsts budžeta aprēķināti aptuveni 6,7 miljoni eiro. Ja iesaldēšanu nepagarinās un netiks pieņemti jauni samazinājumi, nākamgad finansējumu rēķinās pēc plānotās 820 eiro minimālās algas. Saskaņā ar KNAB aprēķinu, AS tad varētu saņemt aptuveni 1,3 miljonus eiro gadā, «Latvija pirmajā vietā» — aptuveni miljonu, bet Nacionālā apvienība un «Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši» — ap 850 tūkstošiem eiro katra. «Jaunajai Vienotībai» finansējums varētu sarukt no 1,12 miljoniem līdz aptuveni 700 tūkstošiem eiro, bet Zaļo un Zemnieku savienībai — no gandrīz 889 tūkstošiem līdz nepilniem 300 tūkstošiem.

Valsts finansējums sedzis arī ievērojamu daļu priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu. AS kampaņai provizoriski iztērējusi gandrīz 765 tūkstošus eiro, no kuriem gandrīz 490 tūkstoši jeb 64 % segti no valsts naudas. «Latvija pirmajā vietā», Nacionālajai apvienībai un «Progresīvajiem» valsts finansējums sedzis aptuveni 70 % kampaņas izmaksu.

AS sola panākt visu partiju tēriņu publiskošanu no pirmā eiro; KNAB šo ieceri atbalsta un rosina detalizētus izdevumu atšifrējumus iesniegt jau kopā ar gada pārskatiem. Vienlaikus Tavars aicina pārskatīt kārtību, kas ierobežo katras no trim izdevumu kategorijām — reklāmai, partijas uzturēšanai un saturiskajam darbam — tēriņus līdz 60 % no gada laikā saņemtā valsts finansējuma. Viņš uzskata, ka šāds skaitlis bijis «no gaisa paņemts».

KNAB uzsver, ka ierobežojumi ieviesti reizē ar būtisku finansējuma palielināšanu, lai mudinātu partijas ieguldīt arī saturiskajā darbā. Ja tos atceltu, partijas varētu gandrīz visu valsts naudu novirzīt reklāmai vai biroja uzturēšanai. Biroja dati liecina, ka gandrīz pusi izdevumu partijas jau atvēlējušas reklāmai un saziņai ar vēlētājiem, bet politiskajam darbam, tostarp pētījumiem, — tikai aptuveni 14 %.

Labas pārvaldības eksperte Iveta Kažoka atzina, ka valsts finansējums mazinājis atkarību no lielajiem ziedotājiem, taču nav skaidrs, vai tas palīdzējis stiprināt pašas partijas. Viņas ieskatā būtu jāpārskata visa finansēšanas sistēma, nevis tikai jāsamazina piešķirtās summas. Par 15 % samazinājumu gatavi diskutēt arī citi spēki; Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava pagaidām neapstiprināja, vai partija atbalstīs šādu solī.