ASV rosina atjaunot Krievijas gāzes piegādes Eiropai caur Ukrainu, Eiropa iebilst

ASV administrācija atbalsta ātru Krievijas dabasgāzes piegāžu atjaunošanu Eiropai pa cauruļvadiem, kas šķērso Ukrainu, svētdien ziņoja laikraksts The Wall Street Journal (WSJ), atsaucoties uz ASV, Eiropas un Ukrainas amatpersonām. Iecere ir daļa no sarunām par enerģētikas pamieru starp Krieviju un Ukrainu pirms ziemas. Ziņu aģentūra Reuters laikraksta informāciju uzreiz neesot varējusi pārbaudīt.

Pēc WSJ avotu teiktā, priekšlikumu septembrī vizītēs Maskavā un Kijivā izteica prezidenta Donalda Trampa sūtņi Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs. Gāzi būtu paredzēts pārdot ar ASV starpnieka palīdzību, tā apejot Eiropas sankcijas, bet ieņēmumus ieskaitīt īpašā kontā kādā trešajā jurisdikcijā, lai Kremlis tos nevarētu izmantot kara finansēšanai. Ukraina saņemtu maksu par tranzītu, un darījums varētu būt ienesīgs arī amerikāņu investoriem.

Vašingtonas sarunvedēji uzskata, ka atgriešanās Eiropas gāzes tirgū Vladimiram Putinam būtu spēcīgs stimuls piekrist pārtraukt triecienus Ukrainas energosistēmai. Eiropas līderiem ideja esot pasniegta kā veids, kā pirms ziemas samazināt enerģijas cenas, jo Eiropas gāzes krātuvju piepildījums šajā gadalaikā esot zemākais vairāku gadu laikā. Laikraksts The Independent raksta, ka ASV cerējušas enerģētikas pamieru panākt pirms trīspusējām miera sarunām, kas paredzētas novembra vidū Abū Dabī.

Eiropā priekšlikums sastapies ar asu pretestību. WSJ citētā kādas Skandināvijas valsts augsta amatpersona norādījusi, ka Krievijas gāzes pirkšana būtu pretrunā ar visu, ko eiropieši aizstāv, bet cita amatpersona plānu salīdzinājusi ar Lielbritānijas premjera Nevila Čemberlena piekāpšanos Hitleram 1938. gadā. Trampa administrācija gan rēķinoties, ka Eiropas pretestība varētu izrādīties mazāk stingra, nekā šķiet.

Eiropas Komisija jau iepriekš, reaģējot uz The New York Times ziņām par līdzīgu ASV ieceri, paziņoja, ka neplāno atsākt Krievijas gāzes importu. Komisijas pārstāve Paula Pinju atgādināja, ka sankcijas netiks atceltas, kamēr Krievija neizbeigs karu. Saskaņā ar ES regulu REPowerEU Krievijas gāzes imports jāpārtrauc līdz 2027. gada beigām, bet sašķidrinātās gāzes iepirkumi jāizbeidz jau līdz 2027. gada 1. janvārim. Regulu dalībvalstis galīgi apstiprināja šā gada janvārī, pret balsoja Slovākija un Ungārija.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirmdien sacīja, ka situācija frontē skaidri rāda, ka šādus plānus pašlaik nav iespējams īstenot, taču nākotni nav izslēdzis. Viņaprāt, viss būšot atkarīgs no pircēju un pārdevēju vēlmēm un pārdevēju iespējām, turklāt Krievija gāzi var pārdot arī citiem tirgiem ārpus Eiropas.

Kaut gan cauruļvadu piegādes Eiropai kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā lielā mērā ir apstājušās, Krievijas gāze no tirgus nav pazudusi. ASV domnīca IEEFA aprēķinājusi, ka šā gada pirmajā ceturksnī ES importēja 6,9 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes, par 16 % vairāk nekā gadu iepriekš. Krievijas daļa Eiropas gāzes patēriņā gan sarukusi līdz 11 % salīdzinājumā ar 45 % pirms 2022. gada iebrukuma.