Austrumu pierobežā izrakti pirmie četri kilometri prettanku grāvja, gatavo nākamo posmu

Latvijas austrumu pierobežā Baltijas aizsardzības līnijas pirmajā posmā līdz šim izrakti četri kilometri prettanku grāvja, bet piecu kilometru garumā uzstādīti betona šķēršļi jeb “pūķa zobi”. To otrdien, 20. oktobrī, paziņoja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas būvdarbus vada pēc Aizsardzības ministrijas uzdevuma. Darbi dabā notiek kopš septembra.

Šī ir pirmā redzamā daļa no pretmobilitātes infrastruktūras, ko Latvija veido gar robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Vienlaikus VNĪ jau sagatavo nākamo posmu, lai būvniecība turpinātos bez pārtraukuma. VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova paziņojumā norāda, ka “nu jau redzam reālu progresu dabā”.

Pirmās prioritātes darbi aptver Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadu. Tur kopumā paredzēts izveidot aptuveni 27 kilometrus prettanku grāvju, kā arī laukumus materiāltehnisko līdzekļu novietošanai. Šo darbu izmaksas ir 12,98 miljoni eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta. Līgumus par pirmās prioritātes darbiem VNĪ noslēgusi ar pieciem uzņēmumiem.

Otrās prioritātes uzdevumiem VNĪ atvērusi cenu aptaujas. Tās paredz prettanku grāvju izbūvi, kā arī “pūķa zobu” ražošanu un izvietošanu vēl aptuveni 62 kilometru garumā gar Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu. Saņemti astoņi pieteikumi, līgumus ar darbu veicējiem plānots noslēgt novembrī, bet būvdarbus pabeigt līdz 2027. gada beigām.

Būvdarbi skar arī pierobežas lauksaimniecības zemes un vietējos ceļus. VNĪ norāda, ka darbu gaita tiek regulāri saskaņota ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem. Līgumos būvniekiem uzlikts pienākums uzturēt izmantotos ceļus un novērst bojājumus pievedceļiem un meliorācijas sistēmām. Jautājumus par zemes atsavināšanu un atlīdzību var uzdot pa atbalsta tālruni +371 28753000, un atbildes uz biežākajiem jautājumiem publicējusi Aizsardzības ministrija.

VNĪ šo projektu īsteno saskaņā ar 2025. gadā pieņemto Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu: uzņēmums organizē iepirkumus, vada būvdarbus un uzrauga izbūvi. Iepriekš VNĪ vadīja austrumu robežas žoga būvniecību, kas tika pabeigta 2025. gada beigās.

Paralēli turpinās papildu infrastruktūras izbūve sarežģītākajos Krievijas robežas posmos aptuveni 41,26 kilometru garumā, tostarp 2,9 kilometrus gara pontonu patruļtaka purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru un novērošanas tornis pie Zilezera. Šos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada beigām, atsevišķos posmos nepilnos 12 kilometros līdz 2027. gada beigām. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs gar visu sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju līdz 2026. gada beigām ievieš arī viedās tehnoloģijas.