Prettanku grāvjus austrumu pierobežā raks arī ziemā, gatavi pirmie seši kilometri

Latvijas austrumu pierobežā izrakti pirmie seši kilometri prettanku grāvju, un darbus turpinās arī ziemas mēnešos, vēsta Latvijas Sabiedriskais medijs. Grāvji ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas, un pirmajā kārtā plānots izbūvēt 27 kilometrus garu posmu, ko iecerēts pabeigt līdz pavasarim.

Būvdarbu temps pēdējās nedēļās audzis. Vēl 20. oktobrī VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ziņoja par četriem kilometriem izraktu grāvju un piecu kilometru posmu, kurā uzstādīti betona pretmobilitātes šķēršļi, tā sauktie «pūķa zobi». VNĪ Ārvalstu un robežu projektu daļas vadītāja Dace Plotniece skaidroja, ka sākumā darbs gāja lēnāk, jo daudzi posmi vēl nebija atmežoti. Līdz ar atmežotās platības pieaugumu būvnieki var palielināt jaudu.

Pirmās kārtas darbi notiek Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, tostarp uz iedzīvotājiem atsavinātām zemēm. Bez grāvjiem tiek ierīkoti arī laukumi militāro materiālu novietošanai. Šai kārtai no Aizsardzības ministrijas budžeta paredzēti 12,98 miljoni eiro.

Atsevišķiem posmiem ziema pat esot labvēlīgāka. Plotniece norādīja, ka sasalusi grunts ir stabilāka, tāpēc ziemā ir ērtāk gan rakt, gan vest smagos betona blokus. Lielākas grūtības sagādā dažādā grunts, piemēram, māls un smilts, kā arī pievedceļi, kas nav paredzēti smagajai tehnikai. Būvniekiem līgumos noteikts pienākums ceļus uzturēt izbraucamus un pēc darbiem tos sakārtot, kā arī nebojāt laukus un meliorācijas sistēmas.

Grāvji neaptvers visu robežu. Vietas nosaka Nacionālie bruņotie spēki, ņemot vērā apvidu. Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda LSM skaidroja, ka purvos, biezos mežos un pie ūdeņiem šķēršļi nav vajadzīgi, tāpēc tos būvē tur, kur pretinieks varētu pārvietoties visvieglāk. Krīzes gadījumā grāvjus papildinātu dzeloņstiepļu šķēršļi un mīnu lauki, un katru šķērsli sedz uguns atbalsts.

Darbi turpināsies arī pēc pirmās kārtas. Nākamajā posmā gar Krievijas un Baltkrievijas robežu paredzēts izbūvēt vēl aptuveni 62 kilometrus, bet vēlāk vēl 49 kilometrus prettanku grāvju. Otrās kārtas cenu aptaujās VNĪ saņēma astoņus pieteikumus. Līgumus ar būvniekiem plānots noslēgt novembrī, un šos darbus paredzēts pabeigt līdz 2027. gada beigām.