Pieci austrumu pierobežas novadi veidos kopīgu biedrību, lai prasītu valsts atbalstu

Piecu Latvijas austrumu pierobežas novadu – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas – pašvaldību vadītāji pirmdien, 2. novembrī, tikās Ludzas novadā un vienojās izveidot kopīgu biedrību. Tās uzdevums būs pārstāvēt pierobežas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un panākt mērķtiecīgu valsts atbalstu drošībai, infrastruktūrai un ekonomikai.

Pašvaldības norāda, ka tieši šie novadi, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, visvairāk izjūt ģeopolitiskos riskus: dronu incidentus, nelegālās migrācijas spiedienu un īpašumu atsavināšanu valsts aizsardzības vajadzībām. Tāpat tās min iedzīvotāju skaita sarukumu, darbaspēka aizplūšanu un vājāku ekonomisko situāciju nekā citur valstī.

Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs skaidroja, ka šī nav pirmā šāda formāta tikšanās, taču formāla apvienošanās ļaus novadiem savas vajadzības aizstāvēt efektīvāk. Viņš uzsvēra, ka jaunā biedrība nav vērsta pret citām pašvaldību organizācijām, bet gan domāta tieši austrumu pierobežas pārstāvībai.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers pauda, ka pierobežā aug satraukums un sajūta, ka valsts iedzīvotājus ir aizmirsusi. Viņš izteica cerību, ka jaunā valdība parādīs politisko gribu mazināt reģionālo nevienlīdzību un stiprināt Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežu.

Alūksnes novada izplatītajā paziņojumā pašvaldības norāda, ka to budžeti uz vienu iedzīvotāju esot par 15 % mazāki nekā vidēji valstī un par 45 % mazāki nekā lielajās pašvaldībās, lai gan obligātās funkcijas visām ir vienādas. Papildu 3,5 miljoni eiro, ko piešķīra piecām pierobežas pašvaldībām, to budžetus palielināja vidēji tikai par aptuveni 1 %, teikts paziņojumā.

Novadi atzinīgi vērtē jau pieņemto Rīcības plānu austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai, kā arī Saeimas pieņemto Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumu, kas aptver 15 pašvaldības. Tomēr, pēc to domām, ar dokumentiem nepietiek, ja tiem nav atbilstoša finansējuma.

Biedrības prioritātes būs taisnīgāks pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, ilgtermiņa finansējums ceļu un kritiskās infrastruktūras uzturēšanai, kā arī reģionam pielāgotas uzņēmējdarbības atbalsta programmas ar vieglākiem nosacījumiem. Biedrībā visām piecām pašvaldībām būs vienlīdzīgas balsstiesības un rotējoša vadība.

Tuvākajā laikā visu piecu novadu domēs tiks virzīti lēmumi par oficiālu iestāšanos jaunajā biedrībā. Tā plāno sadarboties ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latgales plānošanas reģionu, Ministru kabinetu un nozaru ministrijām.