Baillie Gifford balvu pirmoreiz iegūst grāmata par antīko vēsturi

Lielbritānijas prestižākā dokumentālās literatūras apbalvojuma – Baillie Gifford balvas – 2026. gada laureāts ir britu vēsturnieks Edmunds Ričardsons. Viņa grāmata «Alexander: God, King, Man» par Aleksandra Lielā dzīvi tika paziņota par uzvarētāju trešdienas vakarā ceremonijā Londonā, BMA House ēkā. Balvas vērtība ir 50 000 mārciņu.

Uzvara ir neparasta ar to, ka balvu pirmo reizi tās vēsturē saņēmis darbs par antīko pasauli. Apbalvojums dibināts 1999. gadā kā Samuela Džonsona balva, bet kopš 2016. gada to atbalsta investīciju pārvaldes uzņēmums Baillie Gifford. Aģentūra AP uzvaru vērtē kā vēl vienu zīmi tam, ka interese par seno Grieķiju pašlaik ir īpaši liela.

Žūrijas priekšsēdētāja, raidījumu vadītāja Kērstija Lenga grāmatu raksturoja kā aizraujošu vēstījumu, kas lasās kā romāns un ļauj lasītājam justies tā, it kā viņš kopā ar Aleksandru dotos karagājienos pa Vidusāziju un Ēģipti. Pēc viņas vārdiem, autors apvienojis plašu pētniecisko materiālu ar izcilu literāro meistarību.

Grāmata izseko Aleksandra ceļam no 336. gada p.m.ē., kad viņš 20 gadu vecumā pārņēma varu gandrīz bankrotējušā karaļvalstī, līdz pat Persijas impērijas iekarošanai un nāvei Babilonā 32 gadu vecumā. Kā raksta «The Guardian», Ričardsons pētījumam veltījis vairāk nekā desmit gadus, pats tulkojis avotus no 12 senajām valodām un izmantojis arī nesenus arheoloģiskos atklājumus, tostarp Babilonas astronomu pierakstus no Aleksandra laikiem.

Ričardsons ir klasisko studiju profesors Daremas universitātē. Iepriekš viņš sarakstījis grāmatas «Alexandria: The Quest for the Lost City» un «Classical Victorians». Baillie Gifford balva ir viņa pirmais lielais literārais apbalvojums. Grāmatu izdevusi izdevniecība Bloomsbury.

Īsajā sarakstā bez uzvarētāja bija vēl pieci darbi: Patrika Redena Kīfa «London Falling», Andrejas Vulfas «The Traveller», Metjū Svīta «The Great Dictator», Nikolasa Bogsa «Baldwin: A Love Story» un Ananda Gopala «Days of Love and Rage». Kīfs balvu jau reiz ir ieguvis. Žūrijā bez Lengas strādāja arī rakstniece Elifa Šafaka, Waterstones grāmatu nodaļas vadītāja Bea Karvalju, kultūrvēsturniece Tifānija Dženkinsa, žurnāla «The Spectator» literārais redaktors Sems Līts un žurnālists Ravi Mattu.