Baltijas Asambleja aicina veidot kopīgu kiberpavēlniecību, vadību pārņem Lietuva

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentārieši piektdien, 23. oktobrī, Tallinā Baltijas Asamblejas (BA) 45. sesijā pieņēma kopīgu rezolūciju, kurā aicina valdības un parlamentus būtiski stiprināt sadarbību aizsardzībā, kiberdrošībā, civilajā aizsardzībā un enerģētikā. Sesijas noslēgumā Igaunija nodeva BA un Baltijas Ministru padomes prezidentūru Lietuvai, un par asamblejas prezidentu ievēlēts Lietuvas delegācijas vadītājs Ģiedrjus Drukteinis.

BA ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, tāpēc tās rezolūcijas valdībām nav saistošas. Tomēr asambleja var izteikt viedokli nacionālajiem parlamentiem un valdībām un pieprasīt atbildes par to, kā risināti tās dienas kārtībā esošie pārrobežu jautājumi. Rezolūcija pieņemta laikā, kad Krievijas karš Ukrainā un hibrīddraudi liek Baltijas valstīm rīkoties vienoti un ātri, uzsvēra parlamentārieši.

Konkrētākie priekšlikumi skar drošību. Deputāti rosina izveidot Baltijas kiberpavēlniecību, kopīgu kiberdatu apmaiņas platformu un reģionālu civilās aizsardzības mehānismu, kā arī attīstīt kopīgas aizsardzības spējas un aizsardzības rūpniecību. BA aicina sākt diskusijas par Baltijas izcilības centru aizsardzības pētniecībā un sarunas par militārās izglītības programmu saskaņošanu. Tāpat dokumentā prasīts stiprināt ārējās robežas un kritiskās enerģētikas infrastruktūras drošību un izstrādāt vienotas robežšķērsošanas procedūras trešo valstu pilsoņiem.

Rezolūcijā iekļauts arī aicinājums nodrošināt paredzamu Eiropas Savienības finansējumu “Rail Baltica” nākamajā daudzgadu budžetā. Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars sesijā atzina, ka dzelzceļa pabeigšanas termiņš attālinās, taču tas tik un tā ir jāuzbūvē. Ārpus drošības jomas BA rosina vienoties par kopīgu pieeju sociālo tīklu lietošanas ierobežojumiem bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam, izveidot Baltijas Zinātnes fondu un finansēt priekšizpēti daļiņu terapijas centram vēža ārstēšanai.

Sesiju atklāja arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Viņa uzsvēra Baltijas valstu atbalstu Ukrainai un Moldovas integrācijai ES, minot, ka katra baltieša ieguldījums Ukrainas atbalstā pārsniedz 1000 eiro gadā. Mieriņa atzīmēja, ka šī ir viņas pēdējā dalība BA pasākumos Saeimas priekšsēdētājas amatā. Latvijas delegācijas vadītājs, BA viceprezidents Jānis Vucāns norādīja, ka par Zinātnes fondu un daļiņu terapijas centru runā jau vairākus gadus, taču trūkst spēcīgāka politiska atbalsta un skaidru lēmumu. Viņš arī uzsvēra, ka MI rīkiem skolās jāpalīdz skolēniem domāt, nevis jādomā viņu vietā.

Sesija bija veltīta arī BA 35. gadadienai, jo asambleja dibināta 1991. gada 8. novembrī. Katru parlamentu tajā pārstāv 12 līdz 16 deputāti. Līdzšinējais BA prezidents igaunis Timo Suslovs pastāstīja, ka asamblejas prezidijs nesen vienojies virzīt Baltijas aizsardzības sadarbības klastera izveidi.

Lietuvas prezidentūras prioritātes 2027. gadā būs kopīga drošība un noturība, vienotāka Baltijas balss, kā arī zināšanas, inovācijas un nākamās paaudzes. Asambleja un Baltijas Ministru padome kopīgi vienojās arī par atbalstu Ukrainai, tostarp Lietuvas prezidentūras laikā ES Padomē 2027. gadā. Nākamā BA sesija notiks Viļņā.