Latvijā zināmi tikai 13 ligzdojoši ūpju pāri, ornitologi rosina kopīgu Baltijas programmu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ornitologi brīdina, ka ūpju populācija Baltijā strauji samazinās. Latvijā pētniekiem šobrīd zināmi 13 ligzdojoši ūpju pāri, bet kopējā populācija tiek vērtēta līdz 43 pāriem, Latvijas Radio sacīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) Ūpju programmas vadītājs Pēteris Daknis.

Secinājumi izriet no pirmās Baltijas ūpju pētniecības un aizsardzības sanāksmes, kurā visu trīs valstu speciālisti 12. un 13. septembrī pirmo reizi tikās klātienē Latvijā. Pēc LOB informācijas, galvenā atziņa ir tāda, ka suga sarūk visās trīs valstīs un ar līdzšinējiem pasākumiem šo tendenci apturēt neizdodas. Sanāksmi organizēja ornitoloģijas ekspertu uzņēmums “EU Temporalis”.

Tas ir būtiski, jo ūpji nerespektē valstu robežas. GPS raidītāju dati, ko izmanto visās trīs Baltijas valstīs, rāda, ka atsevišķi putni pārvietojas starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tāpēc pētnieki uzskata, ka sugu nevar efektīvi sargāt katra valsts atsevišķi, un vienojušies par nepieciešamību veidot kopīgu Baltijas mēroga aizsardzības programmu, kas koordinētu gan izpēti, gan praktisko darbu.

Draudu saraksts ir plašs. Ligzdošanas laikā putnus traucē cilvēki un apdraud plēsēji, tie iet bojā pie elektrolīnijām un arī no putnu gripas. Latvijā ligzdošana uz zemes bieži ir nesekmīga, tāpēc ornitologi mežā izvieto no zemes paceltas mākslīgās ligzdas. Daknis atzina, ka ar to nepietiek, jo situācija neuzlabojas, un darba turpināšanai vajadzīgs finansējums no projektiem vai sabiedrības ziedojumiem. LOB ūpju projekti līdz šim īstenoti ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

Kaimiņvalstīs aina ir vēl drūmāka. Lietuviešu biologs Petrs Adeiķis Latvijas Radio stāstīja, ka Lietuvā pētniekiem apstiprināts tikai viens ligzdojošs pāris Šauļos. Tur lielākā problēma ir elektrolīniju stabu konstrukcija, kurā vadi piestiprināti staba augšgalā, tāpēc putns, uz tā nolaižoties, var gūt elektrošoku. Lietuvā jau izlaiž savvaļā nebrīvē audzētus ūpjus, taču daudzi no tiem iet bojā tieši pie elektrolīnijām. LOB norāda, ka šīs konstrukcijas varētu traucēt arī putnu pārvietošanos starp Baltijas un Polijas populācijām.

Igaunijā oficiālā aplēse ir 30 līdz 60 ligzdojošu pāru, taču igauņu pētnieks Madis Leivits uzskata, ka tā ir pārspīlēta, jo pēdējos gados zināmi aptuveni 10 sekmīgas ligzdošanas pāri. Igauņu GPS dati liecina arī, ka ūpji izvairās lidot pāri lielām ūdenstilpēm, tāpēc Somu līcis, visticamāk, nošķir Baltijas un Somijas populācijas. Īpaši augsta ir mazuļu mirstība ligzdošanas vietās, un tās cēloņus vēl pēta.

Kā iespējamus nākamos soļus pētnieki min aktīvākus pasākumus, piemēram, nebrīvē audzētu putnu izlaišanu un savvaļas ūpju piebarošanu ligzdošanas laikā. Vienlaikus viņi uzsver, ka ilgtermiņā tas neaizstās dzīvotņu un barības bāzes atjaunošanu plašākā ekosistēmu mērogā.