Bolīvija El Niño dēļ izsludina ārkārtas situāciju visā valstī

Bolīvijas prezidents Rodrigo Pass sestdien, 31. oktobrī, parakstīja Augstāko dekrētu Nr. 5759, ar kuru visā valstī izsludināta ārkārtas situācija. Iemesls ir jau esošais sausums Altiplāno augstienē, ielejās un Čako reģionā, kā arī draudi, ko nākamajos mēnešos var radīt laikapstākļu parādība El Niño: salnas, krusa, meža ugunsgrēki, plūdi, straujas ūdens tūces un upju izplūšana no krastiem.

Uzrunā tautai Pass brīdināja, ka El Niño ietekme gan sausuma, gan plūdu ziņā būs ļoti smaga, un aicināja visas valsts iestādes uz sadarbību. Lēmumu valdībai ieteica Nacionālā katastrofu riska mazināšanas padome CONARADE, kas tehniskos ziņojumus izvērtēja piektdien, 30. oktobrī.

Ārkārtas situācija ļauj ātrāk piesaistīt naudu un cilvēkus. Dekrēts paredz skartajos apvidos izvietot papildu glābēju vienības, stiprināt valsts, departamentu un pašvaldību sadarbību, iesaistīt bruņotos spēkus un policiju, kā arī iedarbināt ārkārtas finansēšanas mehānismus. Aizsardzības ministrs Ernesto Hustiniano skaidroja, ka reaģēšanu koordinēs Civilā aizsardzība, bet katrai ministrijai būs jārīkojas savā jomā, piemēram, ūdensapgādē, veselībā, lauksaimniecībā un ceļu uzturēšanā. Viņš atzina, ka daļa administratīvo un finanšu procedūru vēl jāpabeidz.

Pēc ministra sniegtajiem datiem ūdens trūkums skar 114 048 ģimenes 63 pašvaldībās sešos departamentos. No tām 78 217 ģimenes ir skartas, bet 35 831 jau cietusi tiešus zaudējumus, piemēram, zaudējot ražu vai lopus. Valdības šonedēļ publiskotajā ziņojumā minēts, ka sausuma dēļ gājuši bojā vairāk nekā 75 000 liellopu.

Hustiniano norādīja, ka laikapstākļi dažādos reģionos var atšķirties: Altiplāno un ielejās nokrišņu trūkums var turpināties, bet citviet gaidāmas spēcīgas lietusgāzes, plūdi un upju pārplūšana. Viņš uzsvēra, ka prognozes nenozīmē, ka visi šie notikumi noteikti piepildīsies, taču tās ļauj sagatavoties laikus, nevis gaidīt, kamēr ģimenes zaudē ražu.

El Niño ir periodiska ūdens virsmas sasilšana Klusā okeāna ekvatoriālajā daļā, kas izmaina vējus, spiedienu un nokrišņus visā pasaulē. Pašreizējā parādība izveidojās jūnijā un kopš tā laika strauji pastiprinājusies, un tās maksimums gaidāms decembrī. ANO šonedēļ brīdināja, ka tā var sasniegt nepieredzētu spēku un smagi skart Latīņameriku, Āfrikas austrumus un dienvidus, Āziju un Klusā okeāna reģionu.

Arī Bolīvijas kaimiņvalstis jau izjūt sekas. Peru paaugstinātas temperatūras laikā izcēlušies meža ugunsgrēki, kuros gājuši bojā vismaz 12 cilvēki, bet Čīles galvaspilsētā Santjago šis bija lietainākais oktobris novērojumu vēsturē. Bolīvijas iestādes tagad atjauno ārkārtas rīcības plānus un apzina kopienas, kurām draud vislielākais risks.