Dombrava un Taro pie Igaunijas robežas spriež par Baltkrievijas robežpunktu slēgšanu

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava 30. oktobrī bija darba vizītē Igaunijā, kur kopā ar Igaunijas iekšlietu ministru Igoru Taro apskatīja Igaunijas austrumu robežu un pārrunāja, kā apturēt Baltkrievijas režīma organizēto nelegālo migrāciju uz Baltijas valstīm. Igaunijas puse piedāvāja arī konkrētu spiediena instrumentu – Baltkrievijas robežšķērsošanas punktu slēgšanu.

Tikšanās ir svarīga, jo migrācijas spiediens visvairāk skar tieši Latviju. Pēc Igaunijas Iekšlietu ministrijas paziņojuma, Latvijā šogad novērsti vairāk nekā 12 000 nelegālas robežšķērsošanas mēģinājumu. Taro norādīja, ka sekas jūt arī Igaunija: četru mēnešu laikā tur aizturēti vairāk nekā 400 tranzīta migrantu, kas pa maršrutu caur Krieviju, Baltkrieviju un Latviju mēģinājuši nokļūt Ziemeļvalstīs vai Rietumeiropā.

Preses konferencē Piusas robežapsardzības vienībā Taro, kā ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, sacīja, ka viena no iespējām būtu visām iesaistītajām valstīm uz laiku slēgt robežpunktus ar Baltkrieviju, jo Minskai šī satiksme ir svarīga, un Polijas gadījumā šāda pieeja esot nostrādājusi. Igaunijas ministrijas paziņojumā viņš precizēja, ka runa ir par pieciem Baltkrievijas robežpunktiem, kas vēl atvērti rietumu virzienā, un ka tam būtu vajadzīga Latvijas, Lietuvas un Polijas saskaņota rīcība.

Dombrava ERR uzsvēra, ka Latvija jau mainījusi likumus, lai robežsargi varētu efektīvāk reaģēt gan uz robežas pārkāpumiem, gan uz robežas tehnoloģiskās infrastruktūras bojāšanu, tostarp ar plašākām tiesībām lietot ieročus. Viņaprāt, tas darbojas arī kā preventīvs līdzeklis. Iekšlietu ministrijas paziņojumā Dombrava austrumu robežas stiprināšanu nosauca par kopīgu drošības prioritāti, kurā kompromisi nav pieļaujami, un aicināja turpināt ieguldīt modernās tehnoloģijās un ciešākā Baltijas dienestu sadarbībā.

Taro atzina, ka arī Igaunijas robežsargiem varētu būt vajadzīgas papildu pilnvaras. Igaunija šobrīd analizē savu tiesisko regulējumu un vēro, kā Latvija paplašinājusi robežsardzes tiesības robežjoslā. Pēc viņa teiktā, ja pierobežā darbojas personas, kuru izcelsme nav skaidra, robežsargam jābūt pārliecībai, ka vajadzības gadījumā drīkst lietot visus līdzekļus, ieskaitot nāvējošu spēku.

Vizītes laikā Latvijas delegācija apmeklēja Luhamā robežšķērsošanas vietu, Igaunijas un Krievijas zaļo robežu, Baltijas aizsardzības līnijas infrastruktūru un Piusas robežapsardzības vienību, bet pēc tam iepazinās ar robežapsardzības darbu Narvā. Igaunija austrumu robežas izbūvē ieguldījusi gandrīz 130 miljonus eiro, lielāko daļu līdzfinansējot Eiropas Savienībai, un Taro piedāvāja šo pieredzi kā piemēru arī Latvijai.

Igaunija turpina praktiski atbalstīt Latvijas Valsts robežsardzi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas – Igaunijas ESTPOL komanda ikdienā strādā vietās, kur spiediens ir vislielākais. ERR vēsta, ka ziemā migrācijas spiediens parasti mazinās, taču pavasarī tas, visticamāk, atkal pieaugs. Lēmums par robežpunktu slēgšanu pagaidām nav pieņemts.