Brazīlija nāk klajā ar pirmo globālo ceļvedi atteikšanās no fosilā kurināmā

Pagājušā gada ANO klimata samita rīkotāja Brazīlija otrdien, 3. novembrī, galvaspilsētā Brazilja publiskoja ceļvedi, kā pasaules valstis varētu pāriet no fosilā kurināmā uz citiem enerģijas avotiem. Dokumentu ANO Attīstības programmas birojā prezentēja COP30 prezidents Andrē Korea du Lagu un izpilddirektore Ana Toni. Tas ir brīvprātīgs, nav apspriežams sarunās un nerada jaunas saistības.

Ceļvedis ir Brazīlijas solījuma izpilde. COP30 samits Belenā 2025. gadā noslēdzās ar vienošanos, kurā fosilais kurināmais tieši netika pieminēts, jo tam pretojās lielas naftas ražotājas, piemēram, Saūda Arābija un Krievija. Aptuveni 80 valstu centieni sākt šo darbu oficiālajās sarunās tika bloķēti, tāpēc prezidentūra apņēmās plānu sagatavot pati. Tas balstās uz 2023. gada COP28 Dubaijā pieņemto aicinājumu pāriet no fosilā kurināmā enerģētikas sistēmās.

Dokumenta galvenais secinājums ir, ka šī pāreja ir steidzama, neizbēgama un tomēr iespējama, un sākt var jebkura valsts neatkarīgi no tās situācijas. Plāns iesaka rīcību trīs posmos līdz 2033. gadam. Līdz 2028. gadam valstīm vajadzētu sagatavot nacionālos pārejas plānus un spert pirmos soļus, piemēram, pārskatīt fosilā kurināmā subsīdijas un novērst metāna noplūdes. 2029. un 2030. gadā uzsvars būtu uz tīru elektroenerģiju, elektrotransportu, energoefektivitāti, tīkliem un akumulatoriem. Tikai no 2031. līdz 2033. gadam paredzēts galvenais darbs fosilā kurināmā ieguves mazināšanā.

Autori brīdina, ka ieguves samazināšana straujāk par pieprasījumu var radīt deficītu un cenu svārstības, savukārt pārāk ilga ražošana var paildzināt atkarību. Valstis var sevi novērtēt pēc tā dēvētās Belenas gatavības pieejas trijās jomās: enerģijas pieprasījums, piedāvājums un plašāka ekonomika. 182 lappušu dokumentā nav nosaukta neviena valsts un nav noteikti termiņi ieguves izbeigšanai. Atklātajā konsultācijā tika saņemti 267 priekšlikumi, tostarp no 115 valstīm.

Brazīlija vienlaikus publicēja arī otru ceļvedi par mežu izciršanas apturēšanu līdz 2030. gadam. Pēc prezidentūras datiem, enerģētika rada 75 % un mežu zudums 11 % pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Vides organizācijas plānu kopumā atzinīgi novērtēja, taču daļa kritizēja ieguves samazināšanas atlikšanu uz nākamo desmitgadi. Pašai Brazīlijai savs nacionālais ceļvedis vēl nav apstiprināts, un prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva atbalsta naftas un gāzes ieguves paplašināšanu.

COP31 samits Turcijas kūrortā Antālijā sāksies nākamajā pirmdienā, un ceļvedi tur paredzēts apspriest 10. novembrī. Jauna vienošanās par fosilo kurināmo tur gan nav gaidāma, un Brazīlijas amatpersonas uzsver, ka dokuments ir aicinājums rīkoties, nevis sarunu teksts.