Ungārija publisko komunistiskās drošības dienesta tīkla datubāzi ar ap 60 000 vārdu

Ungārija 4. novembrī atvēra publisku tiešsaistes datubāzi nyitottaktak.hu, kurā var meklēt komunistiskā laika valsts drošības dienestu reģistros minētos cilvēkus. Vietni uztur Valsts drošības dienestu vēstures arhīvs (ÁBTL), un tā darbojas bez reģistrācijas un bez valsts e-pakalpojumu pieteikšanās. Atklāšanas datums izvēlēts simboliski: tā ir gadadiena, kad padomju karaspēks 1956. gadā apspieda Ungārijas revolūciju.

Premjerministrs Pēters Madjars, kura centriski labējā valdība dokumentu publiskošanu bija solījusi, preses konferencē arhīvā sacīja, ka tagad pēc 36 gadiem tiek izpildīts režīma maiņas laikā dotais solījums. Pēc viņa teiktā, publiski pieejami kļuvuši aptuveni 60 000 vārdu. Madjars aicināja sabiedrību pret publikāciju izturēties ar cieņu, jo daudzas ģimenes tagad var uzzināt smagas ziņas, bieži par jau mirušiem tuviniekiem.

Līdz šim bez pētniekiem parasti cilvēki varēja skatīt tikai dokumentus par sevi vai tuviem radiniekiem. Tagad meklēt var pēc vārda, dzimšanas vietas un laika, mātes vārda, segvārda, dokumenta veida un lietu numuriem. Datubāzē ir trīs veidu dokumenti: magnētiskās lentes ieraksti ar tīkla reģistru, kurā ir ap 55 000 personu pamatdati, vervēšanas reģistri no 1957. līdz 1962. gadam ar aptuveni 25 000 vārdu, kā arī tā sauktās 6. formas kartītes ar detalizētākām ziņām, piemēram, darbavietu, vervēšanas datumu un iemeslu.

Vēsturnieki un mediji uzsver, ka ieraksts datubāzē automātiski nepierāda sadarbību. Reģistros nonāca gan tie, kas aktīvi ziņoja, gan tie, kas vervēšanai pretojās, nekad neko neziņoja vai sniedza drošības dienestiem nederīgas ziņas. Tāpēc precīzāk ir runāt par tīkla dalībniekiem, nevis par aģentiem. Pašus ziņotāju ziņojumus par novērotajiem cilvēkiem datubāzē nepublicē, lai aizsargātu novērošanas upuru privāto dzīvi, taču skartie un viņu tuvinieki tos var pieprasīt arhīvā.

Arhīvs ir nepilnīgs. Daudz dokumentu tika iznīcināts gan 1956. gada sacelšanās laikā, gan 1988. un 1989. gadā, režīmam beidzoties. Ungārija lietu pilnīgu atvēršanu ilgi atlika, jo secīgām valdībām pietrūka politiskās gribas.

Bijušais premjerministrs Viktors Orbāns otrdien paziņoja, ka komunistiskie slepenie dienesti viņu mēģinājuši savervēt par ziņotāju obligātā militārā dienesta laikā, taču viņš atteicies un vēlāk kļuvis par pastiprinātas policijas novērošanas mērķi.

Publiskošana turpināsies. Līdz 2027. gada 25. februārim plānots darīt pieejamas arī individuālās vervēšanas lietas, kuru arhīvā ir vairāk nekā 9000 un kuras varētu būt visatklājošākā dokumentu daļa.