Brazīlijas Amazonē mežu izciršana sarūk līdz zemākajam līmenim kopš 1988. gada

Mežu izciršana Brazīlijas Amazones reģionā pēdējā gada laikā ir sarukusi līdz zemākajam līmenim kopš satelītu novērojumu sākuma 1988. gadā, piektdien, 16. oktobrī, paziņoja Brazīlijas valdība. Nacionālā kosmosa pētījumu institūta (INPE) monitoringa sistēma Prodes laikā no 2025. gada 1. augusta līdz 2026. gada 31. jūlijam deviņos Amazones juridiskā reģiona štatos reģistrējusi 3335 kvadrātkilometrus izcirsta meža. Gadu iepriekš tie bija 5731 kvadrātkilometrs, tātad kritums ir 41,8 %.

INPE tehniskajā piezīmē uzsvērts, ka tas ir otrs lielākais procentuālais samazinājums starp diviem secīgiem gadiem visā datu sērijā. Šis skaitlis gan ir provizorisks novērtējums: institūts analizēja 271 no 516 satelītkartes sektoriem, kuros parasti koncentrējas lielākā daļa izciršanas, bet galīgais rādītājs tiks publicēts nākamā gada pirmajā pusē. Saskaņā ar Brazīlijas Vides ministrijas prezentāciju četru gadu laikā izciršana Amazonē samazinājusies par 71,2 %.

Visvairāk meža joprojām izcirsts Parā (1130 kvadrātkilometri, aptuveni trešdaļa no kopējā apjoma), Matugrosu (849) un Amazonasā (525), tomēr šajos štatos apjoms sarucis par vairāk nekā 45 %. Vienīgais štats, kur izciršana nedaudz pieauga, bija Roraima, par 0,35 %.

Rekordzems rādītājs reģistrēts arī Cerrado, plašajā savannas biomā uz dienvidiem no Amazones. Tur gada laikā iznīcināti 5516,69 kvadrātkilometri dabiskās veģetācijas, par 23,8 % mazāk nekā iepriekšējā periodā un vismazāk kopš šī bioma novērojumu sākuma 2001. gadā. Cerrado ilgi uzskatīts par reģionu, kur sojas un liellopu audzētāji varēja izcirst vairāk nekā Amazonē.

Valdība kritumu skaidro ar stingrāku kontroli. Federālā policija no 2023. līdz 2026. gadam sākusi gandrīz 8000 izmeklēšanu par vides noziegumiem, palielināts dabas aizsardzības institūta ICMBio finansējums, izveidotas 18 jaunas aizsargājamās teritorijas un apstiprinātas 20 pamatiedzīvotāju zemes. Vides ministrs Žoau Paulu Kapobjanku sacīja, ka rezultāti atspēko uzskatu, ka izciršanu pilnībā apturēt nav iespējams.

Lauksaimniecības ministrs Andrē de Paula norādīja, ka mazāka izciršana palīdz Brazīlijas lauksaimniecības eksportam, jo tirdzniecības partneri, tostarp Eiropas Savienība, arvien biežāk pieprasa, lai produkcija nenāktu no izcirstām platībām.

Dati publiskoti nedēļu pirms Brazīlijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas 25. oktobrī. Tajā tiksies pašreizējais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva un senators Flāviu Bolsonaru, bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru dēls. Pirmajā kārtā 4. oktobrī Bolsonaru saņēma 47,03 % un Lula 45,16 % derīgo balsu. Kandidātu atšķirīgās nostājas dēļ vides aizstāvji vēlēšanas uzskata par izšķirošām tam, vai izciršanas kritums turpināsies.