Nopludināti Rosstat dati liecina par vairāk nekā 400 000 Krievijas kara upuriem

Divas hakeru grupas, Baltkrievijas opozīcijai tuvie «Kiberpartizāni» un Silent Crow, nedēļas nogalē publiskoja datus, kas, pēc viņu teiktā, iegūti no Krievijas Federālā statistikas dienesta Rosstat iekšējās demogrāfijas datubāzes. Tajā ir nāves apliecību ieraksti, kas reģistrēti no 2022. gada februāra līdz 2026. gada augustam, un tie ļauj aplēst, cik cilvēku Krievijas pusē gājuši bojā karā pret Ukrainu.

Aplēses atšķiras atkarībā no tā, kurus ierakstus skaita. «Kiberpartizāni» ieguva vismaz 393 881 nāves gadījumu, kuros kā cēlonis tieši norādītas kara darbības. Britu laikraksts The Guardian, kas datus saņēma kopā ar dažiem citiem medijiem, ziņo par 412 576 apliecībām ar tiešu saikni ar karu. Silent Crow, ieskaitot arī karavīru nāves no slimībām, ceļu satiksmes negadījumiem un pašnāvībām, kā arī daļu ierakstu bez norādīta cēloņa, nonāca pie 450 100 bojāgājušajiem.

Ja dati ir īsti, tā būtu pirmā kara upuru uzskaite no pašas Krievijas valsts reģistriem. Maskava savus zaudējumus nav atklājusi kopš 2022. gada septembra, un šāda informācija tiek turēta slepenībā. Pēc bne IntelliNews un The Moscow Times aprēķina, karš šajā periodā būtu ceturtais biežākais nāves cēlonis Krievijā.

Rosstat atzinis, ka no 29. oktobra līdz 1. novembrim tā sistēmas piedzīvoja kiberuzbrukumus, taču noliedz, ka būtu nopludināta sensitīva informācija. The Guardian, Kyiv Independent un The Moscow Times uzsver, ka visu datu kopas autentiskumu neatkarīgi pārbaudīt nav izdevies. The Moscow Times salīdzināja 50 nejauši izvēlētus vārdus no publiskām kritušo datubāzēm ar nopludinātajiem ierakstiem, bet pilnībā datus apstiprināt nevarēja.

Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta Krievijas un Eirāzijas nodaļas vadītājs Jānis Kluge abiem izdevumiem teica, ka šī ir līdz šim lielākā noplūde par Krievijas zaudējumiem. Laikrakstam The Guardian viņš norādīja, ka dati izskatās autentiski un ka, ņemot vērā aptuveni pusgada kavēšanos ierakstu reģistrācijā, patiesais skaits, visticamāk, tuvojas 500 000. Saskaņā ar The Guardian ziņoto, ap pusmiljonu kritušo septembrī aplēsa arī Lielbritānijas izlūkdienesti, bet neatkarīgais izdevums Mediazona vārdā identificējis gandrīz 286 000 kritušo.

Dati rāda arī nevienmērīgu zaudējumu sadalījumu. The Guardian raksta, ka Burjatijā, Tuvā un Aizbaikāla novadā ar karu saistītas nāves līdz 2024. gada vidum veidoja aptuveni trešdaļu no visām 18–49 gadus vecu vīriešu nāvēm, kamēr Maskavā un Sanktpēterburgā ap 10%. Uzskaitē nav iekļauti bezvēsts pazudušie un ārvalstu kaujinieki.

Dati publiskoti dienās pirms otrdien Abū Dabī gaidāmajām ASV vidutāju vadītajām Krievijas un Ukrainas sarunām. Pēc The Guardian rīcībā esošās informācijas, Eiropas valdības bažījas, ka sarunas var skart arī plašākus Eiropas drošības jautājumus, tostarp Maskavas prasības mazināt NATO klātbūtni ar Krieviju robežojošās valstīs, starp kurām ir arī Latvija.