Brazīlijas Senāts apstiprina darba nedēļas saīsināšanu līdz 40 stundām

Brazīlijas Senāts trešdien, 14. oktobrī, apstiprināja konstitucionālo grozījumu, kas atceļ izplatīto 6×1 darba grafiku — sešas darba dienas un vienu brīvdienu — un paredz divas apmaksātas brīvdienas nedēļā, kā arī maksimālās darba nedēļas saīsināšanu no 44 līdz 40 stundām bez algas samazinājuma. Grozījums jau maijā bija saņēmis atbalstu Deputātu palātā un tagad jāizsludina Kongresā.

Balsojumā Senātā grozījums guva pārliecinošu atbalstu — 75 balsis «par» un viena «pret». Starp atbalstītājiem bija arī prezidenta vēlēšanu otrās kārtas pretinieks, labējo spēku senators Flaviu Bolsonaru, kurš iepriekš grozījumu bija kritizējis kā «oportūnistisku», bet otrdien paziņoja, ka balsos «par», jo vairākums strādājošo vēlas beigt sešu dienu nedēļu.

Pašreizējais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva, kurš grozījumu aktīvi atbalstīja, to nosauca par uzvaru strādājošajiem. Sociālajos tīklos viņš rakstīja, ka izmaiņas nozīmē vairāk laika dzīvei, atpūtai, ģimenei un bērniem. Lulas kritiķi iepriekš brīdināja, ka īsāka darba nedēļa palielinās ražošanas izmaksas un cenas, savukārt atbalstītāji uzsver, ka labāk atpūtināti darbinieki ir produktīvāki.

Pēc oficiālajiem avotiem pāreja būs pakāpeniska. Uzņēmumiem pēc grozījuma izsludināšanas būs 60 dienas, lai ieviestu 5×2 grafiku un samazinātu nedēļu no 44 līdz 42 stundām; vēl pēc 12 mēnešiem — līdz 40 stundām. Kopējais pārejas periods ir apmēram 14 mēneši. Izņēmumi paredzēti valsts ārpakalpojumu darbiniekiem (garāka pāreja) un augsti atalgotiem speciālistiem ar augstāko izglītību.

Starpprofesiju statistikas un sociālekonomisko pētījumu departaments DIEESE lēš, ka 6×1 grafika atcelšana un 40 stundu griesti skars ap 26,8 miljoniem strādājošo, tostarp aptuveni 22 miljonus formālā sektora darbinieku. Citi valdības un mediju aprēķini min vēl lielāku skaitu. Aptaujas rāda, ka īsākas darba nedēļas atbalsts iedzīvotāju vidū ir ļoti augsts.

Lēmums nāk mazāk nekā divas nedēļas pirms 25. oktobra otrās kārtas, kurā Lula cīnās pret Flaviu Bolsonaru. Pirmajā kārtā Bolsonaru ieguva ap 47 % balsu, Lula — ap 45 %. Analītiķi un Lulas atbalstītāji cer, ka populārais darba tiesību pārkārtojums — lielākais kopš demokrātijas atjaunošanas 1988. gadā — varētu palīdzēt sašaurināt atpalicību.

Turpmākajos soļos Kongresam jāizsludina grozījums, lai sāktos pārejas termiņi. Ja tas notiek oktobrī, pirmās izmaiņas uzņēmumos varētu stāties spēkā aptuveni 2026. gada decembrī.