Datu valsts inspekcija: pacientu foto jāglabā iestādes sistēmā, nevis ārsta telefonā

Ārstniecības iestādei jāspēj pamatot, kādam nolūkam tā apstrādā pacienta datus, cik ilgi tie ir vajadzīgi un kā tie tiek aizsargāti, neatkarīgi no tā, vai dati tiek fotografēti, nosūtīti vai glabāti. To savā skaidrojumā uzsver Datu valsts inspekcija (DVI), un sestdien, 17. oktobrī, par to ziņoja aģentūra LETA. Inspekcija aplūko trīs ikdienišķas situācijas: pacienta fotografēšanu ar telefonu, analīžu rezultātu sūtīšanu e-pastā vai WhatsApp un pacienta lūgumu izdzēst savu slimības vēsturi.

DVI atgādina, ka bez ziņām par diagnozi, izmeklējumiem un ārstēšanu medicīnisko palīdzību bieži vien nemaz nevar sniegt. Tomēr tas, ka dati ārstēšanai ir nepieciešami, vēl nenozīmē, ka ar tiem drīkst rīkoties jebkā.

Kā piemēru inspekcija min dermatologu, kurš vēlas nofotografēt ādas bojājumu, lai nākamajā vizītē salīdzinātu ārstēšanas rezultātu. Šāds attēls var būt veselības dati, bet, ja tas vajadzīgs ārstēšanai, atsevišķa pacienta piekrišana nav jāprasa. Risks rodas tad, ja bilde tiek uzņemta ar ārsta personīgo telefonu: tā var automātiski nonākt privātā mākoņkrātuvē vai kļūt pieejama ārpus iestādes kontroles. Tāpēc iestādei kā datu pārzinim jānosaka, vai un ar kādām ierīcēm pacientus drīkst fotografēt, kur attēli glabājas un kas tiem var piekļūt. DVI ieskatā priekšroka dodama iestādes nodrošinātai un pārvaldītai ierīcei, un attēls jāglabā iestādes sistēmā, nevis ārsta telefonā. Ja foto grib izmantot citam mērķim, piemēram, lekcijā vai konferencē, tam vajadzīgs atsevišķs tiesiskais pamats.

Attiecībā uz analīžu rezultātiem DVI norāda, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula neaizliedz veselības datus sūtīt elektroniski un nenosaka vienu obligātu saziņas kanālu. E-pasts vai WhatsApp tātad nav aizliegts automātiski, taču iestādei jāizvērtē, vai kontaktinformācija ir pareiza, vai var pārliecināties par saņēmēju, cik daudz informācijas tiek sūtīts un vai ir pieejams drošāks veids. Atgādinājums par vizīti un detalizēti analīžu rezultāti nav vērtējami vienādi.

Arī tiesības prasīt savu datu dzēšanu nav absolūtas. Medicīniskie ieraksti veido pacienta medicīnisko dokumentāciju, kuras glabāšanas prasības un termiņus nosaka normatīvie akti, tostarp Ministru kabineta noteikumi par medicīnisko dokumentu lietvedību. Ja iestādei dokumenti jāglabā, pacienta lūgums nenozīmē, ka visa slimības vēsture jāizdzēš.

Ja pacients uzskata, ka dokumentos ierakstītais ir kļūdains vai neprecīzs, viņš var prasīt to labot vai papildināt. Pacientu tiesību likums gan paredz, ka arī pēc labojuma kļūdainā informācija saglabājas, to precizējot vai papildinot. DVI rezumē, ka dzēšana un labošana nav viens un tas pats, bet fotografēšanas kārtību nosaka iestāde, nevis katrs ārsts pats.