Valsts iestādes deviņos mēnešos piemaksās un prēmijās izmaksājušas 163,3 miljonus eiro

Valsts pārvaldē šā gada pirmajos deviņos mēnešos no pamatbudžeta piemaksās, prēmijās un naudas balvās kopā izmaksāti 163,3 miljoni eiro, liecina LTV raidījuma „Kas notiek Latvijā?” analīze, kas balstīta Valsts kases datos. Tas ir par nepilniem 7 % mazāk nekā pērn tajā pašā laikā, taču vairākās ministrijās un iestādēs pērnā gada kopsumma jau ir pārsniegta.

Jautājums ir aktuāls, jo valdība oktobrī lēma par izdevumu ierobežošanu gada pēdējā ceturksnī, bet atlīdzības mainīgā daļa šajos lēmumos nav minēta. Ministru prezidents Andris Kulbergs 22. septembrī finanšu ministram uzdeva sagatavot ziņojumu par izdevumu moratoriju, un tajā bija pieminētas arī prēmijas un naudas balvas. Taču 1. oktobra uzdevumā ministriem un valdības 13. oktobra lēmumā par budžeta izdevumiem 4. ceturksnī atlīdzības vairs neparādās.

Iepriekšējo gadu dati rāda, ka gada beigās šādas izmaksas pieaug. Pērn piemaksās, prēmijās un naudas balvās kopā izmaksāja vairāk nekā 256 miljonus eiro, un pēdējā ceturksnī summa bija par vairāk nekā 20 miljoniem lielāka nekā otrajā un par vairāk nekā 30 miljoniem lielāka nekā pirmajā un trešajā ceturksnī.

Lielāko daļu no 163,3 miljoniem veido likumā noteiktās piemaksas, piemēram, par darbu īpašos dienesta apstākļos, virsstundām un papildu darbu. Tieši prēmijās un naudas balvās šogad izmaksāti 19,4 miljoni eiro, kas ir par 5 miljoniem jeb piekto daļu mazāk nekā pērn. To ietekmēja pērn pieņemtais lēmums naudas balvas maksimālo apmēru samazināt no mēnešalgas uz pusi no tās un par 2026. gadu nemaksāt novērtējuma prēmijas. Piemaksas par virsstundām sarukušas par gandrīz 10 miljoniem, bet piemaksas par darbu īpašos apstākļos augušas par aptuveni 5 miljoniem.

Tendences resoros atšķiras. Iekšlietu resorā izmaksāts par 5,5 miljoniem mazāk nekā pērn, bet aizsardzības resorā par 4,1 miljonu vairāk. Zemkopības ministrijā prēmijās un naudas balvās izmaksāti vairāk nekā 384 tūkstoši eiro, bet Labklājības ministrijā vairāk nekā 338 tūkstoši, un abās tas jau ir vairāk nekā visā pagājušajā gadā. Saeima ar 768 tūkstošiem eiro arī nedaudz pārsniegusi pērnā gada summu, bet Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs ar 372 tūkstošiem tuvojas divkāršam pērnā gada apjomam. Savukārt gandrīz pusē iestāžu prēmijas vai naudas balvas šogad nav maksātas vispār vai tās nepārsniedz dažus tūkstošus.

Valsts kanceleja oktobrī nāca klajā ar priekšlikumiem atlīdzības sistēmas maiņai, kas vēl jāskata valdībai. Tā rosina turpmāk vispār nemaksāt prēmiju par ikgadējo novērtējumu, naudas balvu amatpersonām ierobežot līdz 50 % no mēnešalgas gadā un noteikt, ka piemaksu par ieguldījumu iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā mēnesī drīkst saņemt ne vairāk kā 20 % nodarbināto, tostarp vadītāji ne vairāk kā 5 %. Saskaņā ar ziņojumu valsts pārvaldē gada sākumā bija 55 859 nodarbinātie, bet atlīdzības izdevumi šogad ir 1,99 miljardi eiro.

Pilnu ainu par šā gada papildu izmaksām varēs redzēt tikai pēc gada beigām, kad būs zināmi ceturtā ceturkšņa dati.