Demogrāfisko lietu padome: ārējie nāves cēloņi ik gadu prasa ap 1400 dzīvību

Demogrāfisko lietu padomes sēdē piektdien, 9. oktobrī, prezentēti Labklājības ministrijas dati liecina, ka ārējie nāves cēloņi Latvijā ik gadu vidēji prasa apmēram 1400 cilvēku dzīvības, tostarp aptuveni 900 darbspējas vecumā. Sēdi vadīja Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) parlamentārais sekretārs Krists Avots.

Ārējie nāves cēloņi veido 24% no visiem potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem līdz 64 gadu vecumam. Starp biežākajiem ir transporta negadījumi, kritieni, noslīkšana, saindēšanās, vardarbība, nosalšana, ugunsgrēki un pašnāvības.

Pēc Labklājības ministrijas sniegtajiem 2025. gada rādītājiem Latvijā reģistrētas 240 pašnāvības un 234 letāli kritieni. Saindēšanās ar alkoholu un narkotikām prasījusi 171 dzīvību, transporta negadījumos gājuši bojā 121 cilvēks, noslīkuši 92, nosaluši 72, bet nogalināti 34. No šiem gadījumiem 629 bijuši saistīti ar alkohola lietošanu, bet 102 – ar psihoaktīvu vielu lietošanu.

Pēc sēdes Avots žurnālistiem norādīja, ka alkohols joprojām ir viens no galvenajiem priekšlaicīgās nāves iemesliem. Veselības ministrija informējusi padomi par priekšlaicīgās nāves cēloņiem; bērnu un cilvēku bērnu radīšanas vecumā izkristalizējušies divi aspekti – mentālā veselība un alkoholisms.

Avots skaidroja, ka Veselības ministrija drīzumā saņems Pasaules Veselības organizācijas ziņojumu par Latvijā spēkā esošo alkohola tirdzniecības ierobežojumu efektivitāti un pēc tam sniegs priekšlikumus. Pašlaik netiekot runāts par jauniem tirdzniecības ierobežojumiem.

Sēdē pārrunāta arī bezmaksas ēdināšana skolās, ko pašlaik saņem 1.–4. klašu skolēni. Diskutēts, vai to lineāri paplašināt uz citām klašu grupām, vai mērķēt uz tiem, kam atbalsts nepieciešams vairāk. Tā kā bērnu skaits valstī nesarūk, brīvpusdienu programmā veidojas pārpalikums, ko varētu izmantot mērķtiecīgāk.

Izglītības un zinātnes ministrija prezentējusi situāciju saistībā ar finansēšanas modeli «Programma skolā». Nākamajās sēdēs plānots runāt par bērnu un pusaudžu mentālo veselību, agrīnās attīstības skrīningu «BAASIK», atbalsta personālu skolās, bērnu tiesību aizsardzību un turpmāku alkohola tirdzniecības ierobežošanu.