Dzīvnieku aizstāvji prasa beigt konfiscētu mīļdzīvnieku pārdošanu izsolēs

Dzīvnieku aizsardzības memorandā apvienotās organizācijas vēstulēs Tieslietu, Iekšlietu un Zemkopības ministrijai prasa pārskatīt noteikumus par to, kas notiek ar valsts konfiscētiem mīļdzīvniekiem. Pašlaik Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) šādus dzīvniekus var pārdot izsolē tam, kurš piedāvā vairāk, nevērtējot pircēja nodomus un spēju par dzīvnieku parūpēties. Par to aģentūrai LETA pavēstīja biedrība «Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa».

Jautājums aktualizējies pēc 11 Aļaskas malamuta tipa suņu izsoles, kas noslēdzās 29. oktobrī. Šie suņi bija daļa no 41 dzīvnieka, kas šoruden novārgušā stāvoklī izņemti no kādas privātmājas Dundagā. NVA paziņojumā minimālā cena bija noteikta 10,96 eiro, bet portāls «Rietumi.lv» ziņo, ka suņi pārdoti par 12 līdz 250 eiro un visi atraduši pircējus.

Viena no izsolītajām kucēm ir grūsna, to «Rietumi.lv» apstiprināja Liepājas pašvaldības patversme «Lauvas sirds», kur šie 11 suņi tika aprūpēti. Memoranda dalībnieki norāda, ka par šo kuci solīta aptuveni divdesmit reižu augstāka cena nekā par citiem suņiem, un viņu vērtējumā tas var liecināt, ka dzīvnieki pirkti pavairošanai. NVA portālam atbildēja, ka lūgusi patversmei un Pārtikas un veterinārajam dienestam skaidrojumu un par tālāko rīcību informēs vēlāk.

Organizācijas uzsver arī citus riskus. Pēc to teiktā, izsolē drīkst piedalīties pat cilvēks, kuram dzīvnieki atņemti, bet, ja dzīvnieku pārdot neizdodas, spēkā esošie noteikumi pieļauj to iznīcināt. Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja Astrīda Kārkliņa TV3 raidījumā «900 sekundes» sacīja, ka izsolē vienīgais kritērijs ir cena, kamēr patversmes pirms dzīvnieka atdošanas vērtē jaunā saimnieka apstākļus un pieredzi.

Dzīvnieku aizstāvju ieskatā pašreizējā kārtība ir pretrunā ar nesenajiem Civillikuma grozījumiem, kuros nostiprināts, ka dzīvnieks nav manta, kā arī ar Dzīvnieku aizsardzības likumu. Viņi rosina noteikt, ka konfiscētie dzīvnieki vispirms tiek nodoti patversmēm vai atbildīgiem turētājiem pēc to spēju izvērtēšanas. Kārkliņa TV3 norādīja, ka organizācijas jau iepriekš vērsušās Tieslietu ministrijā, taču izmaiņas nav sekojušas.

Situācija skārusi arī pašas patversmes. «Delfi» ziņo, ka Liepājas patversme kā pašvaldības iestāde suņus izpirkt nevarēja, tāpēc tie kļuva par valsts mantu. Tukuma patversmes pārstāve portālam stāstīja, ka četri vājākie suņi, kuriem normāli būtu jāsver vismaz 45 kilogrami, pēc izņemšanas svēra no 9,2 līdz 13,9 kilogramiem.

Memoranda dalībnieki aicina gan atbildīgās ministrijas, gan Saeimas deputātus regulējumu pārskatīt nekavējoties. Kā tālāk rīkoties ar grūsnās kuces gadījumu, NVA lems pēc patversmes un PVD skaidrojumu saņemšanas.