Dienvidkoreja iedarbina superdatoru Hangang, kas 24 reizes jaudīgāks par iepriekšējo

Dienvidkorejas Zinātnes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ministrija kopā ar Korejas Zinātnes un tehnoloģiju informācijas institūtu (KISTI) pirmdien, 2. novembrī, institūta galvenajā mītnē Dejonā svinīgi atklāja valsts sesto nacionālo superdatoru. Sistēma nosaukta par Hangang, pēc Seulu šķērsojošās Hanas upes.

Jaunais dators būvēts uz Nvidia GH200 paātrinātājiem. Šajā mikroshēmā uzņēmuma H100 grafiskajam procesoram vienā korpusā pievienots Grace centrālais procesors, lai dati starp abiem pārvietotos ātrāk. Kopumā sistēmā ir 8496 grafiskie procesori un 9936 centrālie procesori. Tās teorētiskā skaitļošanas jauda ir 614 petaflopi, un tas ir 24 reizes vairāk nekā iepriekšējam, piektajam nacionālajam superdatoram Nurion, kas darbu sāka 2018. gadā. Arī datu glabāšanas apjoms ir aptuveni desmit reizes un tīkla veiktspēja četras reizes lielāka.

Būtiskākā atšķirība no priekšgājēja ir uzsvars uz mākslīgo intelektu. Līdz šim nacionālie superdatori galvenokārt kalpoja klasiskām zinātniskām simulācijām ar centrālajiem procesoriem, bet Hangang paredzēts arī MI modeļu apmācībai un lielu datu apjomu analīzei. Starp paredzētajiem lietojumiem minēta jaunu zāļu izstrāde ar MI palīdzību un materiālu pētniecība.

Ministrija rēķinās, ka Hangang iekļūs pasaules jaudīgāko superdatoru desmitniekā. Jaunais saraksts tiks paziņots novembra sākumā ikgadējā augstas veiktspējas skaitļošanas konferencē SC2026 ASV.

Datora resursus izmantos valsts stratēģiskajām pētniecības programmām, tostarp vērienīgajai iniciatīvai K-Moonshot, kā arī universitātes, valsts finansēti pētniecības institūti un uzņēmumi. Pētniekiem jau darbojas izmēģinājuma režīms, bet pilna apmēra pakalpojumu plānots sākt decembra vidū.

Hangang aizstās Nurion kā valsts galveno zinātniskās skaitļošanas infrastruktūru. Korejas mediji atklāšanu raksturo kā jaunu posmu, kurā superdators vairs nav tikai simulāciju rīks fiziķiem un inženieriem, bet arī pamats MI balstītai zinātnei, kas valstī kļūst par vienu no pētniecības politikas prioritātēm.