Dienvidkoreja piedāvā Ziemeļkorejai militāras sarunas par robežlīnijas atrašanās vietu

Dienvidkoreja piektdien, 23. oktobrī, oficiāli piedāvāja Ziemeļkorejai rīkot militāru amatpersonu sarunas par to, kur atrodas abas valstis šķirošā Militārā demarkācijas līnija. Priekšlikumu preses brīfingā Seulā paziņoja Aizsardzības ministrijas aizsardzības politikas vadītājs Kims Hončols. Sarunās Seula vēlas kopīgi pārbaudīt sauszemes robežlīnijas atrašanās vietu, atjaunot militārās sakaru līnijas un vienoties par pasākumiem, kas novērstu nejaušas sadursmes.

Kims norādīja, ka vajadzības gadījumā iespējama arī trīspusēja tikšanās, kurā piedalītos ANO pavēlniecība, kas uzrauga 1953. gada pamiera līguma ievērošanu. Konkrēto datumu un vietu, pēc viņa teiktā, varētu saskaņot caur Panmundžonu. Ministrija pauda cerību uz pozitīvu Ziemeļkorejas atbildi.

Priekšlikums izskanējis laikā, kad spriedze pie robežas pieaug. 21. septembrī demilitarizētajā zonā uz mīnas uzsprāga un tika ievainoti trīs Dienvidkorejas karavīri, kuri atbrīvoja ceļu kopīgai izmeklēšanai ar ANO pavēlniecību par Ziemeļkorejas nocietināšanas darbiem pierobežā. Seula vainoja Phenjanu, bet tā atbildību noliedza un draudēja vajadzības gadījumā rīkoties militāri.

Pēc Kima teiktā, problēmas sakne ir tā, ka puses robežlīniju saprot atšķirīgi. Ja karavīri arī turpmāk dienēs, vadoties katrs pēc savas līnijas izpratnes, pieaug sadursmju risks, un sekas neaprobežotos tikai ar vienu pusi, viņš brīdināja. Ministrija saista ar to arī pēdējā laikā biežākās Ziemeļkorejas aktivitātes pie robežas un Dienvidkorejas brīdinājuma paziņojumus un brīdinājuma šāvienus, ar kuriem tā liek robežu šķērsojušiem Ziemeļkorejas karavīriem atkāpties.

Neskaidrībām ir vēsturisks iemesls. Pēc pamiera noslēgšanas gar demarkācijas līniju tika uzstādītas 1292 zīmes, taču lielākā daļa laika gaitā sabojājušās vai pazudušas, un šobrīd identificējamas ir tikai aptuveni 200. Dienvidkorejas armija līniju nosaka pēc ASV Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras kartes, ANO pavēlniecība izmanto koordinātas no sava 2016. gada projekta, bet Ziemeļkoreja, kā tiek uzskatīts, vadās pēc savām zīmēm.

Līdzīgu priekšlikumu Seula izteica jau pagājušajā gadā, taču Phenjana uz to neatbildēja. ANO pavēlniecība paziņojumā apliecināja apņemšanos ievērot pamiera līgumu un mazināt kļūdainu aprēķinu un nevēlamas eskalācijas risku, taču neatklāja, vai jau nodevusi Seulas piedāvājumu Ziemeļkorejai. Tās tiešā telefona līnija ar Ziemeļkorejas armiju pašlaik ir vienīgais saziņas kanāls starp abām Korejām, jo Phenjana ir pārrāvusi visas saites ar Seulu.