Ziemeļvalstu aizsardzības ministri Oslo sāk veidot kopīgu aizsardzības līgumu

Piecu Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas – aizsardzības ministri ceturtdien, 12. novembrī, Oslo vienojās sākt darbu pie jauna Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības līguma. Lēmums pieņemts divu dienu NORDEFCO ministru sanāksmē, un par to vienlaikus paziņoja visu piecu valstu valdības kopīgā paziņojumā.

Līguma mērķis ir radīt juridisku un politisku ietvaru, kas ļautu Ziemeļvalstu bruņotajiem spēkiem kopā darboties raitāk nekā līdz šim – mācībās, operācijās un karaspēka pārvietošanā pāri valstu robežām. Kopīgajā paziņojumā uzsvērts, ka darbs notiks pilnīgā saskaņā ar NATO centieniem un līgumam jāstiprina alianses atturēšana un aizsardzība reģionā.

Sanāksmes saimnieks, Norvēģijas aizsardzības ministrs Tūre O. Sandviks, norādīja, ka bruņoto spēku komandieri operatīvo sadarbību vērtē kā labu, taču joprojām pastāv praktiski šķēršļi, kurus varētu novērst, pielāgojot likumus un noteikumus. Pēc ziņu vietnes Nordic Defence Sector datiem Sandviks minēja, ka Ziemeļvalstīm kopā ir ap 250 modernu kaujas lidmašīnu, gandrīz 145 virszemes kuģi un aptuveni 100 000 karavīru miera laikā.

Dānijas aizsardzības ministrs Jepe Brūss paziņojumā Dānijas Aizsardzības ministrijas vietnē sacīja, ka šāds līgums ļautu Ziemeļvalstu sadarbību pacelt jaunā līmenī un parādītu, ka valstis uzņemas lielāku atbildību par sava reģiona drošību. Viņš arī uzsvēra, ka valstīm jāspēj bez traucējumiem piedalīties operācijās, mācībās un pārvietojumos pāri robežām.

Sanāksmes pirmajā dienā piedalījās arī Ziemeļvalstu bruņoto spēku komandieri un ģenerālis Niks Perijs, NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Norfolkā komandieris. Kā raksta Norvēģijas valdība, kopš 2025. gada decembra visas piecas Ziemeļvalstis ir pakļautas šai vienai NATO pavēlniecībai. Ministri tikās arī ar kolēģiem, kas atbild par civilo aizsardzību un gatavību, lai pārrunātu civilmilitāro sadarbību un sabiedrības noturību.

NORDEFCO izveidots 2009. gadā, un pēc Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO tā struktūra ir pārskatīta – tagad to izmanto, lai Ziemeļvalstis kā vienotu reģionu integrētu aliansē. Jaunais līgums balstīsies uz 2024. gadā parakstīto Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības redzējumu līdz 2030. gadam. 2026. gadā sadarbību vada Norvēģija, kas īpašu uzmanību pievērsusi sauszemes spēkiem, sabiedroto spēku uzņemšanai un pārvietošanai, kā arī totālajai aizsardzībai.

Līguma teksts un parakstīšanas termiņš vēl nav publiskoti. No 2027. gada 1. janvāra NORDEFCO vadību no Norvēģijas pārņems Zviedrija, raksta High North News un Nordic Defence Sector.