ECT noraida Silonova sūdzību par pirmstiesas apcietinājumu Ādamsona spiegošanas lietā

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi Krievijas pilsoņa Genādija Silonova sūdzību par to, ka Latvijas tiesas nepienācīgi pamatojušas viņa pirmstiesas apcietinājumu. Silonovs ir līdzapsūdzētais bijušā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona spiegošanas lietā. Ārlietu ministrija informēja, ka tiesa 8. oktobrī pasludinājusi 2026. gada 17. septembra lēmumu lietā «Silonov pret Latviju».

Silonovs 2022. gada 1. septembrī vērsās ECT, apgalvojot, ka nacionālo tiesu lēmumi bijuši formulēti pārāk vispārīgi un ka patiesais apcietinājuma iemesls bijusi viņa Krievijas pilsonība. Tiesa sūdzību vērtēja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta 3. punkta ietvaros, kas attiecas uz aizturētās personas tiesībām uz tiesas kontroli.

ECT secināja, ka aizturēšanas brīdī pastāvēja pamatotas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu un ka tās saglabājās līdz notiesāšanai pirmās instances tiesā. Pirmstiesas izmeklēšanā tiesas balstījušās uz risku, ka Silonovs varētu traucēt izmeklēšanu un bēgt. Šie apsvērumi bijuši saistīti ar lietas materiāliem, nozieguma smagumu, kā arī iespējamo saikni ar Krieviju un tās izlūkdienestu.

Pēc lietas nodošanas tiesai apcietinājuma turpināšanu pamatoja augsts bēgšanas risks: Silonovs bija apsūdzēts darbībās Krievijas interesēs, un, ja viņš atstātu Latviju, izdošana no Krievijas nebija sagaidāma, jo sadarbība starp valstīm bija būtiski samazināta. ECT norādīja, ka tiesas atsaukušās uz konkrētiem faktiem — regulāriem ceļojumiem uz Krieviju, ģimeni, īpašumu un ienākumiem tur —, nevis uz abstraktiem argumentiem.

Pirmstiesas izmeklēšanu pabeidza aptuveni deviņu mēnešu laikā, bet notiesāšana notika mazāk nekā 20 mēnešus pēc lietas nosūtīšanas iztiesāšanai. ECT atzina, ka iestādes rīkojušās ar nepieciešamo rūpību, un sūdzību noraidīja kā acīmredzami nepamatotu. Kopumā Silonovs pirmstiesas apcietinājumā pavadīja divus gadus un piecus mēnešus.

Valsts drošības dienests 2021. gada 9. jūnijā sāka kriminālprocesu aizdomās par vairāk nekā 40 spiegošanas epizodēm; Silonovu aizturēja pirms iekāpšanas lidojumā uz Maskavu. Rīgas apgabaltiesa šā gada sākumā Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un diviem mēnešiem, bet Silonovam — uz septiņiem gadiem. Spriedumu vēl varēja pārsūdzēt Augstākajā tiesā.