Alūksnes mērs Adlers noraida aizdomas par 1,4 miljonu eiro ES fondu krāpšanu

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (“Jaunā Vienotība”) noraida Eiropas Prokuratūras (EPPO) aizdomas, ka pašvaldības amatpersonas varētu būt prettiesiski ieguvušas vairāk nekā 1,4 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Pēc LSM ziņām, Adleram un vairākiem pašvaldības darbiniekiem kriminālprocesā noteikts statuss – personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, taču neviens no viņiem nav aizturēts. Pašvaldības darbs pēc trešdien, 28. oktobrī, veiktajām procesuālajām darbībām esot atjaunots.

Lieta ir viena no redzamākajām ES naudas izlietojuma izmeklēšanām pašvaldībās pēdējā laikā, un tā skārusi arī jauno Saeimu, jo procesuālās darbības veiktas arī pie bijušā Ministru prezidenta padomnieka Mārtiņa Brenča.

EPPO paziņojumā teikts, ka pēc tās lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanas un citus pasākumus izmeklēšanā par iespējamu krāpšanu iepirkumos un amata ļaunprātīgu izmantošanu. Projekta mērķis bija uzbūvēt trīs ražošanas ēkas, ko izīrēt uzņēmumiem, un nomniekiem bija jātiek izvēlētiem atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā izsolē. Pēc prokuratūras rīcībā esošajiem pierādījumiem aizdomās turētie, iespējams, maldinājuši atbildīgās iestādes un būvējuši ēkas jau iepriekš izraudzītiem uzņēmējiem. Kratīšanās izņemti dokumenti un skaidra nauda, kā arī atrasta munīcija. EPPO uzsver, ka visi iesaistītie uzskatāmi par nevainīgiem, kamēr vainu nav pierādījusi tiesa.

Pēc publiski pieejamās informācijas, uz kuru atsaucas TVNET un LETA, runa ir par projektu “Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā”, kurā 2022. gadā uzbūvētas trīs ražošanas ēkas – Merķeļa ielā 20 Alūksnē un Jaunlaicenes pagastā. Vienu no telpām ieguva kokapstrādes uzņēmums “Cewood”, kura pārstāvis apgalvo, ka uzņēmums likumus ievēro un strādā kā ierasti.

Adlers Latvijas Radio sacīja, ka ne viņš, ne pašvaldības speciālisti projektā pārkāpumus nesaskata un ka prokuratūra runā par iespējamiem, nevis pierādītiem pārkāpumiem. TVNET viņš norādīja, ka visas jaunās ražošanas telpas iznomātas izsolē. Mērs arī uzskata, ka iestādes nav pietiekami izpratušas, kādos noteikumos pašvaldības drīkst īstenot šādus uzņēmējdarbības atbalsta projektus.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas uzraudzīja ES fondu projektu, paziņoja, ka tās telpās procesuālās darbības nav veiktas un tai nav ziņu par procesuālu statusu kādam no tās darbiniekiem. Brencis līdz 2025. gadam bija CFLA direktora vietnieks, un viņš prettiesiskas darbības noliedz.

Finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”) aģentūrai LETA norādīja, ka KNAB un Eiropas Prokuratūra šo projektu jau pārbaudījuši 2022. gadā un neko nelikumīgu tolaik neatrada. EPPO informē, ka izmeklēšana turpinās un citu informāciju pagaidām nesniegs.