Eiropas gāzes piegādēs dominē Norvēģija un ASV; Krievijas īpatsvars strauji sarucis

Eiropas Savienības gāzes piegādātāju karte piecus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir būtiski mainījusies, liecina Latvijas Radio un LSM apkopotā analīze. 2021. gadā Krievija ES piegādāja vairāk nekā 150 miljardus kubikmetru gāzes; 2025. gadā bloks importēja aptuveni 289 miljardus kubikmetru, un lielākā piegādātāja bija Norvēģija.

Pēc ES Padomes un ACER apkopotajiem datiem Norvēģija 2025. gadā nodrošināja aptuveni 31 % importa (ap 89 miljardiem kubikmetru), ASV — ap 25–26 % (galvenokārt kā sašķidrinātā dabasgāze, LNG), Alžīrija un Krievija ierindojās tālāk ar aptuveni 12–13 % katra. ASV piegādes kopš 2021. gada pieaugušas aptuveni četras reizes — no ap 19 līdz ap 76 miljardiem kubikmetru.

Mainījies arī piegādes veids: 2021. gadā LNG veidoja ap 20 % ES gāzes importa, bet 2022. gadā — ap 45 %. Piegādes tīkli šķērso vairākas valstis: piemēram, Vācija 2025. gadā gandrīz pusi gāzes saņēma no Norvēģijas, bet daļa ASV LNG nonāk caur Beļģijas un Nīderlandes termināļiem un tālāk cauruļvadu tīklā.

Atteikšanās no Krievijas gāzes ir lēna arī infrastruktūras dēļ — vajadzīgi cauruļvadi, kompresoru stacijas un LNG termināļi. ACER datos Krievijas gāze 2026. gadā joprojām sedza aptuveni 12 % ES pieprasījuma; spēkā esošie ilgtermiņa līgumi aptver aptuveni 45–55 miljardus kubikmetru gadā. LNG tirgū Eiropa konkurē ar Āzijas pircējiem, tāpēc cenas joprojām ir jutīgas pret globālo pieprasījumu.

Latvija vairs nav atkarīga no tiešām Krievijas piegādēm — gāze ienāk caur savienoto Baltijas un Somijas tirgu, tostarp Lietuvas LNG infrastruktūru. 2025. gadā atjaunīgie resursi, īpaši šķelda, veidoja aptuveni 61 % energoresursu centralizētajā siltumapgādē. Inčukalna krātuve sedz reģionālās vajadzības, taču Latvija joprojām ir pakļauta Eiropas cenu svārstībām.

Norvēģija ieņēmumus no naftas un gāzes novirza Valsts pensiju fondā jeb Naftas fondā; 2026. gada jūnijā fonda vērtība sasniedza aptuveni 2,1 triljonu eiro. ES turpina mērķi līdz 2027. gada beigām izbeigt Krievijas gāzes importu, vienlaikus uzturot piegāžu drošību apkurei un rūpniecībai.