Eiropas Parlamentā Strasbūrā izstādē "Latviešu grāmatai 500" godina pirmās latviešu grāmatas piecsimtgadi
Eiropas Parlamenta ēkā Strasbūrā plenārsesijas laikā no 5. līdz 8. oktobrim apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotā izstāde par 500 gadiem kopš pirmā iespieddarba latviešu valodā.
Eiropas Parlamenta (EP) ēkā Strasbūrā šonedēļ skatāma izstāde "Latviešu grāmatai 500", kas veltīta piecsimtgadei kopš pirmā iespieddarba latviešu valodā. Izstādi EP deputāte Sandra Kalniete rīkoja kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), un tā apmeklētājiem pieejama četras dienas, no 5. līdz 8. oktobrim, parlamenta kārtējās plenārsesijas laikā. Ceturtdiena ir pēdējā izstādes diena.
Izstādes moto ir "No pirmās grāmatas līdz Gaismas pilij". Pirmie teksti latviešu valodā tika iespiesti 1525. gadā reformācijas laikā, kad Lutera mācības piekritēji Rīgā gādāja par luterāņu tekstiem Livonijas iedzīvotājiem. Izstāde Strasbūrā ir daļa no LNB pasākumu cikla, kas izceļ svarīgākos posmus latviski rakstītā un iespiestā vārda izplatībā.
Svinīgā atklāšana notika 6. oktobrī. Klātesošos uzrunāja EP viceprezidente Sabīne Ferheiena (Sabine Verheyen), Sandra Kalniete un LNB direktore Dagnija Baltiņa. Pēc Kalnietes ielūguma atklāšanā piedalījās arī bibliotēku pārstāvji no vairākām Latvijas pašvaldībām, tostarp Kuldīgas, Ogres, Dobeles, Alūksnes un Saldus, kā arī no Bārbeles Bauskas novadā.
Baltiņa Latvijas Radio stāstīja, ka mūsdienu jaunieši lasa citādi nekā vecākās paaudzes, tāpēc pieaugušajiem jāpalīdz viņiem izveidot lasīšanas ieradumu. LNB to plāno panākt ar topošo lasīšanas stratēģiju. Lasīšanu bibliotēkas direktore nosauca par vienu no būtiskākajiem instrumentiem neatkarīgai un brīvai domāšanai.
Kalniete uzsvēra, ka bez latviešu valodā iespiestajām grāmatām, tostarp Glika Bībeles tulkojuma, latviešiem, viņasprāt, nebūtu izveidojusies pašapziņa, kas 19. gadsimta otrajā pusē radīja priekšnoteikumus neatkarīgas valsts tapšanai. Pēc viņas teiktā, tieši rakstītais vārds palīdzēja izturēt arī padomju okupāciju.
Ferheiena savā uzrunā norādīja, ka mēģinājumi izņemt grāmatas no bibliotēkām vai veikaliem ir veids, kā kontrolēt un manipulēt ar cilvēku domāšanu. Viņa atgādināja par Eiropas mediju brīvības aktu, kura viens no mērķiem ir pasargāt autorus no nepamatotas iejaukšanās un spiediena.
Izstādes laikā EP bibliotēka parlamenta deputātiem, darbiniekiem un apmeklētājiem savā brīvpieejas lasītavā piedāvā iepazīties arī ar virkni latviešu valodā izdotu grāmatu. LNB turpina pasākumu ciklu par latviešu grāmatniecības vēsturi, un bibliotēka strādā pie lasīšanas stratēģijas, kas vērsta uz jauno lasītāju piesaisti.
Avoti
Rakstu sagatavojis AI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.

Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.