Ekonomikas ministrija iecer renovācijai segt kredīta procentus, nevis daļu izmaksu

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nākotnē renovācija var izmaksāt vairāk. Ekonomikas ministrija (EM) gatavo jaunu atbalsta modeli, kurā valsts vairs nesegtu daļu no būvdarbu izmaksām pēc projekta pabeigšanas, bet palīdzētu maksāt aizdevuma procentus, ziņo Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM).

Pašlaik mājas, kas renovētas ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, pēc darbu beigām saņem kapitāla atlaidi, ar kuru dzēš daļu kredīta pamatsummas. Kā norādīts EM un ALTUM programmas aprakstā, atsevišķi renovētai mājai tā parasti ir 40 vai 45 %, bet atsevišķos gadījumos, piemēram, kvartāla projektos, 50 %. Jaunā modeļa vērtību ministrija lēš kā līdzvērtīgu aptuveni 20–25 % atlaidei, tātad lielāku daļu izmaksu segtu paši dzīvokļu īpašnieki.

Ministrijas mērķis ir ar to pašu naudu palīdzēt vairāk mājām. Programmai iecerēti 48 miljoni eiro, un ar tiem plānots atbalstīt ap 185 mājām. Tā gan vēl ir tikai iecere un izmēģinājums: gan naudas pārdale, gan pati programma vēl jāapstiprina. EM pārstāvis Andrejs Zambžetskis LSM atzina, ka nav iespējams paredzēt, cik daudzi pieteiksies, jo īpašnieki var izrēķināt, ka renovācija viņiem neatmaksājas. Atsevišķi ministrija izstrādā programmu maznodrošinātajiem, taču tās nosacījumi vēl nav gatavi.

Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps LSM pieļāva, ka mazāks valsts atbalsts varētu vēl vairāk palēnināt siltināšanas tempu, kas jau tagad nav augsts. Viņš arī uzsvēra, ka renovācija parasti ietver ne tikai siltināšanu, bet arī jumta, logu un komunikāciju darbus, tāpēc ietaupījums par siltumu izmaksas pilnībā nesedz.

Vajadzība pēc renovācijas ir liela. Valsts kontroles revīzijā secināts, ka Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu ēku, atjaunot vajadzētu vismaz 26 600 no tām, bet renovēti ir tikai ap 4 %. Kopš 2017. gada renovācijas izmaksas par kvadrātmetru pieaugušas par 127 %, kamēr būvniecības izmaksas kopumā par 52 %. Revīzijā arī konstatēts, ka 54 % īstenoto projektu siltuma ietaupījums nesedz ikmēneša kredītmaksājumu.

Kopējās vajadzības vērtējumi atšķiras. LSM norāda, ka valsts ilgtermiņa plānošanas dokumentos nepieciešamais finansējums lēsts ap 7,5 miljardiem eiro, bet Valsts kontroles aplēse visu dzīvojamo ēku atjaunošanai līdz 2050. gadam pārsniedz 20 miljardus eiro.

LSM norāda, ka jaunākajā atbalsta programmā interese bija tik liela, ka visa pieejamā nauda tika ātri rezervēta un daļai projektu tās pat nepietika. Tāpēc tagad tiek meklēti papildu līdzekļi, bet par jaunā, mazākā atbalsta modeļa ieviešanu vēl jālemj.