Eritreja lūdz ANO Drošības padomi vērsties pret Etiopiju un piemērot VII nodaļas pasākumus

Eritrejas ārlietu ministrs Osmans Salehs sestdien, 10. oktobrī, nosūtīja vēstuli Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei, lūdzot «stingri nosodīt» Etiopijas «nožēlojamo kara deklarāciju pret Eritreju» un veikt «nepieciešamos atturošos pasākumus». Al Jazeera un Deutsche Welle ziņo, ka vēstulē tiek atsaukts uz ANO Statūtu VII nodaļu, kas ļauj padomei noteikt sankcijas un citus piespiedu pasākumus.

Saleha vēstule nāk dienu pēc tam, kad Etiopijas ārlietu ministrs Gedions Timotevoss vēstulē padomei apsūdzēja Asmaru «pilnīgā iebrukumā» un norādīja, ka eritrejiešu spēki Tigrajas reģionā esot iespiedušies līdz pat aptuveni 60 kilometriem. Timotevoss atsaucās uz Statūtu 51. pantu par pašaiessardzības tiesībām. Eritreja šīs apsūdzības noraida, uzskatot tās par mēģinājumu attaisnot agresiju.

Pēc Al Jazeera un AFP/AP ziņām Salehs brīdina, ka Etiopijas rīcība varētu radīt «milzīgu postu abu valstu tautām» un destabilizēt visu reģionu. Viņš Etiopijas argumentus nosaucis par «maldinošiem mēģinājumiem racionalizēt kara aktus». Eritrejas informācijas ministrs Jemanē Gebremeskels piektdien sociālajos tīklos apsūdzējis Adisabebu agresijā, saistot to arī ar Etiopijas prasībām pēc suverēnas piekļuves Sarkanajai jūrai.

Konflikta fons ir atjaunotās kaujas Tigrajā. Pagājušajā mēnesī bruņotu grupējumu alianse uzsāka uzbrukumus federālajiem spēkiem; Etiopijas armija pēc tam atguvusi plašas teritorijas, tostarp reģiona galvaspilsētu Mekeli. Adisabeba apsūdz Eritreju Tigrajas Tautas atbrīvošanas frontes (TPLF) atbalstīšanā; Asmara to noliedz un apgalvo, ka Etiopija tiecas pēc režīma maiņas Eritrejā.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterišs piektdienas vakarā Ņujorkā pauda «dziļas bažas» par atjaunoto kauju Ziemeļetiopijā un ziņojumiem par eritrejiešu spēku klātbūtni valstī. Viņš aicināja nekavējoties pārtraukt karadarbību un Pretorijas 2022. gada vienošanās parakstītājus atgriezties dialogā. Guterišs brīdināja, ka kaujas Tigrajas, Afaras un Amharas reģionos var saasināties un destabilizēt plašāku apgabalu.

Eritreja neatkarību no Etiopijas ieguva 1993. gadā; abas valstis 1998.–2000. gadā karoja par robežu. Attiecības uzlabojās pēc Abija Ahmeda nākšanas pie varas 2018. gadā, taču pēdējos gados atkal saasinājušās. Starptautiskie novērotāji uzsver, ka abu pušu vēstules padomei ir arī diplomātisks pozicionēšanās solis, kamēr uz vietas turpinās kaujas un humanitārā piekļuve paliek ierobežota.