Kallasa: ES ārlietu ministri janvārī apspriedīs jaunus pasākumus pret Gruziju
ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa paziņoja, ka janvārī ārlietu ministri padziļināti lems par atbildi Gruzijas valdībai demokrātijas atkāpšanās dēļ. Par sankcijām lēmuma vēl nav, taču, pēc viņas teiktā, apsvērti visi varianti.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa trešdien, 4. novembrī, paziņoja, ka ES ārlietu ministri janvārī rīkos padziļinātu diskusiju par jauniem pasākumiem attiecībā uz Gruziju. Kallasa to teica preses konferencē, kurā kopā ar paplašināšanās komisāri Martu Kosu prezentēja Eiropas Komisijas 2026. gada paplašināšanās paketi ar ikgadējiem ziņojumiem par kandidātvalstīm.
Pēc Kallasas vārdiem, Gruzijas valdība demokrātijas atkāpšanās dēļ pašlaik ir "kolīzijas kursā" ar Eiropas Savienību. Uz jautājumu, vai viņa rosinās jaunas sankcijas, Kallasa atbildēja, ka to vēl ir pāragri teikt, jo dalībvalstīm ir atšķirīgi viedokļi un janvāra sarunai tie jāsaskaņo. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "šobrīd uz galda ir viss". ES mērķis esot parādīt atbalstu gruzīnu tautai un tās vēlmei būt Eiropas Savienībā, bet valdībai skaidri pateikt, ka tās politika netiek atbalstīta.
Kallasa atgādināja, ka iepriekš apspriestas sankcijas pret tiem ministriem, kuri pret miermīlīgiem demonstrantiem izmantoja spēku, taču toreiz to atbalstījušas ne visas dalībvalstis. Kā raksta Euronews, ES diplomātiskais dienests šādas sankcijas pret amatpersonām ierosināja 2024. gadā, bet tās bloķēja Ungārija un Slovākija. Kopš tā laika Viktors Orbāns Budapeštā ir zaudējis varu, un jaunā Ungārijas valdība ievērojami mainījusi nostāju sankciju jautājumā attiecībā uz Krieviju. Sankcijām ES nepieciešama vienprātība.
Komisijas ziņojums par Gruziju norāda uz turpmāku demokrātijas standartu pasliktināšanos, tostarp jauniem pilsoniskās telpas ierobežojumiem un pamattiesību stāvokļa pasliktināšanos. Komisāre Kosa sacīja, ka durvis uz ES Gruzijai joprojām ir atvērtas, taču iestāšanās process varēs atsākties tikai tad, ja valsts iestādes atgriezīsies pie demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas. Viņa piebilda, ka cerību dod tas, ka lielākā daļa gruzīnu vēlas Eiropas nākotni.
Jau 12. oktobra Ārlietu padomes sanāksmē Kallasa norādīja, ka arvien vairāk opozīcijas partiju Gruzijā draud aizliegums, bet ārvalstu aģentu likums smacē pilsonisko sabiedrību. Viņa toreiz atzina, ka līdzšinējā ES pieeja nerada pietiekamu spiedienu pārmaiņām, un solīja pie jautājuma atgriezties janvārī.
Līdz šim ES ir pieņēmusi kvalificētu balsu vairākumu prasošu lēmumu, apturot bezvīzu režīmu Gruzijas diplomātisko pasu turētājiem. Šis ierobežojums stājās spēkā 2026. gada martā uz vienu gadu, un to var pagarināt vēl līdz diviem gadiem, taču Komisijai tam jāpieņem attiecīgs tiesību akts ne vēlāk kā līdz 2027. gada 6. janvārim.
Tbilisi 2024. gada novembrī vienpusēji paziņoja, ka līdz 2028. gada beigām netiecas sākt iestāšanās sarunas. Gruzijas premjerministrs Irakli Kobahidze otrdien Euronews rīkotajā paplašināšanās samitā apgalvoja, ka ir "ļoti apņēmies" turpināt ceļu uz ES, taču nepiedāvāja plānu, kā uzlabot attiecības ar Briseli.
Avoti
- Euronews: 'Everything is on the table': EU to discuss new measures against Georgia in January, Kallas says www.euronews.com
- 1TV: Kaja Kallas: Discussions ongoing on sanctioning of ministers 1tv.ge
- Interpressnews: Kaja Kallas: The Georgian government is currently on a collision course with the European Union www.interpressnews.ge
- EEAS: Foreign Affairs Council – press conference by High Representative Kaja Kallas (12.10.2026) www.eeas.europa.eu
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.
Seko inews.lv Facebook Dienas laikā — jaunākās ziņas. Vakarā ap 19:00 — dienas recepte. Sekot
Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.