Finanšu ministrija līdz gada beigām ierobežo jaunu līgumu slēgšanu un nekritiskus izdevumus
Valdībā iesniegtais ziņojums paredz līdz 2026. gada beigām ierobežot jaunus līgumus un atlikt izdevumus, kas nav kritiski valsts pamatfunkcijām; līgumiem no 50 000 eiro vajadzēs ministra vai premjera saskaņojumu.
Finanšu ministrija otrdien, 6. oktobrī, iesniegusi Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumiem 2026. gada ceturtajā ceturksnī. Tajā plānots līdz gada beigām ierobežot jaunu līgumu slēgšanu un atlikt izdevumus, kas nav kritiski nepieciešami valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.
Pasākumu mērķis ir samazināt jauno saistību apjomu, ierobežot izdevumu pieaugumu gada beigās un palielināt ministriju vadības atbildību par budžeta izpildi, vienlaikus saglabājot kritisko valsts funkciju nepārtrauktību. Ziņojums sagatavots, ņemot vērā iepriekšējā nedēļā Ministru kabineta rīcības apspriedē pārrunāto par valsts budžeta izstrādi.
Līdz 2026. gada beigām ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm paredzēts ierobežot jaunu līgumu slēgšanu par preču piegādi, konsultācijām, pētījumiem un citiem ārpakalpojumiem. Jaunus līgumus varētu slēgt tikai tad, ja tie nepieciešami valsts funkciju nepārtrauktai izpildei, normatīvo aktu prasību ievērošanai vai līdz 1. oktobrim izsludināto iepirkumu pabeigšanai.
Iestādēm būs jāizvērtē iespēja atlikt izdevumus, kas nav kritiski nepieciešami pamatfunkcijām. Tas attiektos, piemēram, uz semināriem, konferencēm, reprezentācijas pasākumiem, konsultācijām, pētījumiem, profesionāliem ārpakalpojumiem, kā arī biroju tehnikas un aprīkojuma atjaunošanu.
Jauna līguma slēgšanai par summu, kas sasniedz vai pārsniedz 50 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, būtu nepieciešams Ministru prezidenta, nozares ministra vai pilnvarotas amatpersonas saskaņojums. Pirms jaunu saistību uzņemšanās iestādēm būs jāizvērtē to lietderība un ietekme uz valsts budžetu gan kārtējā, gan turpmākajos gados.
Līdzīgus izdevumu ierobežošanas principus valdība aicinās piemērot arī neatkarīgajām institūcijām, valsts kapitālsabiedrībām, augstskolām, pašvaldībām un citām publiskām personām. Valsts kontroli plānots lūgt 2026. gada pārskata revīzijā izvērtēt, kā iestādes ievērojušas noteiktos ierobežojumus.
Finanšu ministrija plāno līdz 10. novembrim aktualizēt fiskālās prognozes, izmantojot septembra makroekonomisko scenāriju. Sadarbībā ar nozaru ministrijām paredzēts pārskatīt lēmumus, kuriem nav finansējuma avota, meklējot segumu esošajā budžetā vai paredzot to pakāpeniskāku ieviešanu.
Avoti
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.

Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.