Francijā IGPN izmeklē 24 gadījumus par policijas rīcību pret licejistu protestiem

Francijā iekšlietu ministrija ziņo, ka Nacionālās policijas ģenerālinspekcija (IGPN) atvērusi 24 izmeklēšanas saistībā ar policijas rīcību pret vairāk nekā divas nedēļas ilgušo vidusskolēnu protestu vilni. France 24 ar Reuters materiāliem sestdien, 10. oktobrī, norāda, ka smagas traumas un «mazāk nāvējošu» ieroču lietojums atkal raisījis prasības aizliegt gumijas lodes un granātmetējus, ko tiesību aizstāvji un ANO eksperti jau gadiem kritizē kā bīstamus un nesamērīgus.

Viens no skaļākajiem gadījumiem ir 14 gadus vecais Īdens (Eden) no Sentuēna-lomona (Saint-Ouen-l'Aumône). Ģimenes advokāte Elsa Marsela stāsta, ka pusaudzis sēdējis uz mūra un skatījies telefonā dažus metrus no protesta, kad policists viņu iesitis ar nūju; pēc jaunieša spēriena otrais policists ar Cougar granātmetēju šāvis asaru gāzes granātu viņam sejā. Īdenam salauzts žoklis un sasistas zobu daļas; ģimene iesniegusi sūdzību par mēģinājumu nogalināt. Prokuratūra ziņo, ka virsnieks otrdien oficiāli izmeklēšanā par amatpersonas vardarbību ar pastāvīgu invaliditāti vai izkropļojumu; policija komentēt aktuālas lietas atsakās.

Reuters, pārbaudot dokumentus un intervijas, dokumentējusi 28 traumju gadījumus, kas saistīti ar policijas spēku, no kuriem 15 ir starp IGPN lietām. Starp tiem ir gumijas ložu, apdullināšanas granātu, asaru gāzes, nūju un jātnieku uzbrukumu izmantošana. Divos gadījumos cilvēkam zaudēta vai smagi bojāta acs; Lensā 15 gadus vecam skolēnam norauta roka — iekšlietu ministrs Lorāns Nuness (Laurent Nuñez) norādījis, ka tas, visticamāk, saistīts ar apdullināšanas granātu, un līdz izmeklēšanai apturējis šo granātu lietošanu.

Nuness radio intervijā teicis, ka ievainoti aptuveni 200 skolēni, taču «ļoti reti» policijas dēļ, un uzsvēris, ka galvenais uzdevums ir aizsargāt licejistus. Vienlaikus iestādes ziņo, ka ievainoti arī aptuveni 700 policistu, skolas degusi vai izpostītas, un kopš protestu sākuma aizturēti 6877 cilvēki, galvenokārt nepilngadīgie. Premjerministrs Sebastjēns Lekornī (Sébastien Lecornu) demonstrācijas nosaucis par vardarbīgākajām desmitgadēs.

Franču Nacionālā zinātniskās pētniecības centra pētnieks Sebastjans Rošs (Sebastian Roche) Reuters uzsvēris, ka Francija Eiropā ir izņēmums gumijas ložu un apdullināšanas granātu izmantošanā masu kārtības uzturēšanā — līdzīgus ieročus Lielbritānija, Itālija un Vācija (izņemot Hamburgu) parasti neizmanto. Viņš norādījis uz četrām neatgriezeniskām traumām 12 dienu laikā, visi — nepilngadīgie.

Cilvēktiesību organizācijas, tostarp Amnesty International, un daļa politiķu aicina «mazāk nāvējošos» ieročus aizliegt pavisam. Policijas arodbiedrību pārstāvis Tjeri Klērs (Thierry Clair) atzīst smagās traumas kā traģēdijas, taču brīdina: ja starpspēku līdzekļus noņem, atliktu tikai nāvējošs spēks. Protesti sākās kā reakcija uz apstākļiem skolās un ir arī plašākas neapmierinātības ar Emmanuela Makrona valdību izpausme pirms 2027. gada vēlēšanām.