Francijā jaunā protestu dienā aizturēti 135 cilvēki, dalībnieku mazāk nekā pirms nedēļas

Francijā sestdien, 24. oktobrī, notiek otrā plašā protestu diena pret dzīves dārdzību, un to pavada ārkārtīgi stingri drošības pasākumi. Iekšlietu ministrs Lorāns Nuņess (Laurent Nuñez) preses konferencē paziņoja, ka līdz plkst. 13 pēc vietējā laika visā valstī aizturēti 135 cilvēki. Pēc viņa teiktā, lielākā daļa aizturēšanu notikusi pārbaudēs, kurās policija meklēja ieročus un priekšmetus, ko varētu izmantot uzbrukumiem.

Ministrs arī norādīja, ka līdz tam brīdim bija saskaitīti aptuveni 35 000 protestētāju, kamēr pirms nedēļas tajā pašā laikā bija ap 60 000. Lielu incidentu pusdienlaikā nebija, un Parīzes policija situāciju galvaspilsētā raksturoja kā mierīgu.

Varas iestādes visā valstī izvietoja līdz 70 000 policistu un žandarmu, lai neatkārtotos 17. oktobra notikumi, kad protesti vairākās pilsētās pārauga grautiņos un veikalu izlaupīšanā. Parīzē slēgtas vairākas metro stacijas, daudzi veikali aizsituši skatlogus ar dēļiem, un policija stacijās un sabiedriskajā transportā veica simtiem pārbaužu. Konfiscēto priekšmetu vidū bija naži, gāzmaskas, pirotehnika un improvizēti ieroči.

Lielu neapmierinātību izraisīja tas, ka Parīzes policijas prefektūra piektdienas vakarā mainīja vienīgā atļautā gājiena maršrutu. Arodbiedrības bija vienojušās iet no Bastīlijas laukuma līdz Nācijas laukumam, bet gājienu pārcēla uz pilsētas dienvidaustrumu malu, starp Itālijas un Vensēnas vārtiem. Administratīvā tiesa organizatoru sūdzību noraidīja, un gājiens sākās plkst. 14. Bastīlijas laukumu policija lika atbrīvot, jo pulcēšanās tur bija aizliegta.

Lionā, kur demonstrācijas aizliegtas lielā pilsētas centra daļā, policija no rīta ar asaru gāzi izklīdināja aptuveni 150 cilvēku grupu pie universitātes, kas bija mēģinājusi bloķēt ielu. Orleānā tūkstošiem cilvēku mierīgi protestēja pret Marinas Lepēnas partijas Nacionālā apvienība kongresu, kurā sākas viņas kampaņa pirms prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas pēc pusgada.

Protestus rīko “dzelteno vestu” kustība kopā ar arodbiedrībām, skolēniem un studentiem. Studentu protesti sākās pirms vairāk nekā mēneša ar prasībām par skolu apstākļiem un skolotāju trūkumu, bet vēlāk pārauga plašākā kustībā pret dzīves dārdzību. Kreiso partiju līderi un cilvēktiesību organizācija Amnesty International kritizēja demonstrāciju aizliegumus un pēdējā brīža maršruta maiņu.

“Dzelteno vestu” pārstāvji sestdien Parīzē aicināja uz nākamo protestu dienu 31. oktobrī. Viņi plāno pulcēšanos un sēdošus protestus pie Nacionālās asamblejas un pilsētu rātsnamiem, un savu aicinājumu pamato ar to, ka valdība ierobežo pilsoniskās brīvības.