Francijā pirmo reizi pasaulē reģistrēta cilvēka inficēšanās ar Šamondas vīrusu

Francijas veselības un lauksaimniecības ministrija ceturtdien, 22. oktobrī, paziņoja, ka Šamondas vīruss pirmo reizi atklāts cilvēkam. Inficētais pacients ar smagu imūndeficītu ārstējās Lionas slimnīcās (Hospices civils de Lyon) nopietnas slimības dēļ un nomira oktobra sākumā. Līdz šim šis vīruss tika uzskatīts par tādu, kas cilvēkiem netiek pārnests.

Iestādes uzsver, ka tas ir izņēmuma gadījums un, ņemot vērā pašreizējās zināšanas par vīrusu, risks plašākai sabiedrībai šobrīd nav konstatēts. Vienlaikus atklājums ir svarīgs tāpēc, ka vīruss Eiropā parādījās tikai šovasar un kopš tā laika ātri izplatījies lopkopības saimniecībās daudzās valstīs.

Pēc līdzšinējās izmeklēšanas datiem, pacients, visticamāk, inficējies no Culicoides ģints knišļa koduma Francijas austrumos, kur pavasarī un vasarā vīruss bija konstatēts dzīvniekiem. Ministrijas norāda, ka smadzeņu komplikācijas, kas pacientam attīstījās pirms nāves, ļoti iespējams, bija saistītas ar šo infekciju. Klīniskā, laboratoriskā un epidemioloģiskā izpēte turpinās.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) informēja, ka seko situācijai un kopā ar Francijas un citu valstu partneriem vērtē iespējamās sekas sabiedrības veselībai. Centrs norāda, ka vēl tiek pētīts, vai vīruss izraisīja pacienta nāvi vai veicināja to, kā arī kāda tieši knišļu suga bija iesaistīta pārnesē. Francija par gadījumu ziņojusi arī Pasaules Veselības organizācijai.

Šamondas vīruss pieder pie ortobuņavīrusiem. Pirmo reizi tas atklāts Nigērijā 20. gadsimta 60. gadu vidū, un vēlāk sporādiski konstatēts liellopiem Āfrikā un Japānā. Galvenie saimnieki ir liellopi, bet Francijā šovasar inficēti arī atsevišķi sīkie atgremotāji un zirgu dzimtas dzīvnieki. Slaucamām govīm infekcija var izraisīt drudzi, caureju un piena izslaukuma kritumu.

Pēc ECDC datiem, Eiropā lopiem slimības pazīmes novērotas kopš jūnija, bet pats vīruss identificēts jūlija beigās. Kopš tā laika tas atrasts lauksaimniecības dzīvniekiem Austrijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā, Lihtenšteinā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā, Šveicē un Džersijā. Baltijas valstis šajā sarakstā nav minētas.

ECDC atgādina, ka Eiropā kodīgie knišļi parasti ir aktīvi no pavasara līdz rudenim, un līdz ar temperatūras pazemināšanos lielākās daļas sugu aktivitāte tagad samazinās. Centrs situāciju uzrauga kopā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA).