Francijā streiku dienā ielās iziet vairāk nekā 600 000 cilvēku

Francijā ceturtdien, 5. novembrī, notika valsts mēroga streiku un protestu diena, kurā Iekšlietu ministrija skaitīja vairāk nekā 600 000 cilvēku ielās. Kreisā arodbiedrība CGT savukārt novērtēja līdzdalību aptuveni 1,57 miljonu līmenī un nosauca to par augstāko kopš 2023. gada. Piecas arodbiedrības pievienojās akcijai, prasot augstākas algas un lielāku finansējumu publiskajiem pakalpojumiem.

Protestu vilnis sākās septembrī ar skolēnu un studentu protestiem pret apstākļiem licejos un universitātēs, pēc tam izplatījās uz darbiniekiem un daļēji atdzimušo «dzelteno vestu» kustību pret dzīves dārdzību. Arodbiedrību koalīcija aicināja uz streiku gan valsts, gan privātajā sektorā; īpaši tiek prasīts paaugstināt minimālo algu Smic, kas pašlaik ir 12,31 eiro stundā. CFDT līdere Merilīza Leona arī runāja par neto algas pieaugumu aptuveni 100 eiro mēnesī.

Iekšlietu ministrs Lorāns Nunes iepriekš izvietoja aptuveni 70 000 policistu. Parīzē gājiens no Place de la République uz Place de la Nation sākumā noritēja mierīgi, taču vēlāk frontes daļā notika sadursmes ar policiju, kas izmantoja asaru gāzi. Līdzīgas sadursmes ziņotas Lionā, Renē un Bordo; Lionā pie Galliēni tilta aizdedzināts automobilis. Iekšlietu ministrija un mediji uzsver, ka vardarbības mērogs bija mazāks nekā 17. oktobrī, kad tika izlaupīti tūkstošiem veikalu.

Valdības dati liecina, ka streikā piedalījās aptuveni 9,89 % ierēdņu, bet Izglītības ministrija ziņoja, ka streikojuši 16 % skolotāju. Traucējumi skāra skolas, slimnīcas un sabiedrisko transportu; Parīzē uz laiku slēgts Eifeļa tornis un daļa Luvras izstāžu zāļu. Enerģētikā tika aicināts apturēt ražošanu naftas pārstrādes rūpnīcās, un Francija ceturtdien bija gatava importēt vairāk elektroenerģijas, nekā ražot, atomstaciju traucējumu dēļ.

Vakarā Parīzē premjerministrs Sebastjēns Lekornī paziņoja, ka pirmdien sasauks «sociālo konferenci» ar arodbiedrībām un darba devējiem, lai meklētu atbildes uz jautājumiem par pirktspēju un algām. Valdība vienlaikus atzīst ierobežotu manevrēšanas iespēju, jo plāno desmitiem miljardu eiro ietaupījumus, lai budžeta deficītu tuvinātu 5 % no IKP. Ministri arī sola reformēt nepopulāro Parcoursup universitātes uzņemšanas platformu un līdz 2028. gadam to aizstāt.

Skaitļi pārsniedz 17. oktobra dienas oficiālos rādītājus, kad Iekšlietu ministrija skaitīja 550 000 un arodbiedrības — 800 000 dalībnieku. CGT ģenerālsekretāre Sofija Binē Parīzes gājiena sākumā teica, ka mobilizācija sasniegusi jaunu līmeni un apstāsies tikai tad, kad prasības tiks uzklausītas. «Dzelteno vestu» pārstāvji aicināja uz papildu blokādēm un protestiem arī piektdien un sestdien.