Gadu pēc Gazas pamiera cilvēktiesību organizācijas brīdina: vienošanās pastāv galvenokārt uz papīra

Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch un vairāk nekā 100 humanitāro un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp Amnesty International, gada atzīmēšanā brīdina, ka gadu pēc Gazas pamiera vienošanās, kas stājās spēkā 2025. gada 10. oktobrī, situācija iedzīvotājiem joprojām ir smaga. Organizācijas apgalvo, ka Izraēlas spēki turpina nogalināt un ievainot civiliedzīvotājus, kā arī ierobežot pārtikas, palīdzības un ūdens pieejamību.

Pēc Gazas Veselības ministrijas datiem, ko citē HRW, kopš pamiera sākuma Izraēlas uzbrukumos nogalināti vismaz 1400 palestīniešu un ievainoti 4881. Amnesty International un partnerorganizācijas norāda, ka upuru skaitā ir vismaz 327 bērni. Kopējais upuru skaits kopš 2023. gada oktobra pēc Gazas Veselības ministrijas datiem pārsniedz 74 000, tostarp vairāk nekā 21 000 bērnu.

HRW norāda, ka ANO Drošības padomes rezolūcijā 2803 paredzētais «Miera padomes» (Board of Peace) uzdevums ir vērtēt pušu atbilstību «Visaptverošajam plānam Gazas konflikta izbeigšanai». Tomēr gadu vēlāk palīdzības apjomi esot krietni zem vajadzīgā līmeņa, kritiskie humanitārās piekļuves ceļi atkārtoti bloķēti, un rekonstrukcija vēl nav sākusies. ES un ANO vērtējumā Gazas atjaunošanai nākamajā desmitgadē vajadzīgi aptuveni 71,4 miljardi ASV dolāru; 23. septembrī prezentētā sešu mēnešu atveseļošanas programma gaida finansējumu un piekļuvi.

Shelter Cluster aptaujā gandrīz 2000 mājsaimniecību Gazā konstatēts, ka 94 % iedzīvotāju trūkst pietiekama pajumtes, un vairāk nekā puse aptaujāto dzīvo teltīs. Aptuveni divas trešdaļas mājokļu ir sagrautas. Septembrī Gazas pilsētā sabruka bojāta ēka, kurā dzīvoja aptuveni 100 cilvēku; gāja bojā 21 cilvēks, tostarp 12 bērni. Pasaules Veselības organizācija no 2026. gada janvāra līdz augustam fiksējusi 56 uzbrukumus veselības aprūpei; no 57 slimnīcām un lauka slimnīcām tikai 35 darbojas daļēji, un neviena — pilnībā.

Pārtikas drošības ekspertu grupa IPC jūlijā ziņoja, ka 67 % iedzīvotāju — vairāk nekā 1,4 miljoni cilvēku — no jūlija līdz decembrim gaidāmi krīzes vai smagāka akūtā pārtikas nedrošība. Organizācijas arī kritizē tā dēvētās «dzeltenās līnijas» pārvietošanu uz rietumiem aiz vienošanā paredzētās robežas; pēc HRW, zona šajā līnijā tagad aptver aptuveni 64 % Gazas joslas, un iedzīvotāji tiek pārvietoti, kamēr atgriešanās aiz līnijas tiek liegta.

HRW Izraēlas un Palestīnas pētniece Sāra Sanbara (Sarah Sanbar) norādīja, ka ārpasaule var maldīgi uzskatīt, ka dzīve Gazā normalizējas, lai gan realitāte esot pavisam cita. Amnesty International ģenerālsekretāre Anjēsa Kalamāra (Agnès Callamard) uzsvēra, ka atbildība un starptautisko tiesību ievērošana nedrīkstot palikt zem drupām. Organizācijas aicina valstis nodrošināt neierobežotu humanitāro piekļuvi, atbalstīt rekonstrukciju un īstenot atbildības mehānismus.