Gāzes eksportētāju samits Maskavā pieņem deklarāciju pret vienpusējām sankcijām

Gāzes eksportētājvalstu foruma (GECF) astotais valstu un valdību vadītāju samits otrdien, 27. oktobrī, Maskavā noslēdzās ar Maskavas deklarācijas pieņemšanu. Dokumentā dalībvalstis pauž stingru iebildumu pret valstu tiesību normu ekstrateritoriālu piemērošanu un vienpusējiem piespiedu pasākumiem, kurus nav sankcionējusi ANO, kā arī apņemas izveidot mehānismus reaģēšanai uz krīzēm gāzes tirgū.

Forumā apvienojušās lielākās dabasgāzes ražotājvalstis. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina teiktā, tām pieder 70 % pasaules dabasgāzes rezervju un aptuveni 40 % pasaules eksporta. Kremļa publiskotajā plenārsēdes dalībnieku sarakstā ir Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns, Kataras emīrs šeihs Tamims bin Hamads Al Tani, Ekvatoriālās Gvinejas prezidents Teodoro Obiangs Ngema Mbasogo, Alžīrijas premjerministrs, kā arī Ēģiptes, Nigērijas, Venecuēlas un AAE pārstāvji.

Putins savā runā sacīja, ka pasaules gāzes nozare nonākusi nenoteiktībā saspīlējuma dēļ Tuvajos Austrumos, piegāžu ķēžu traucējumu un gāzesvadu „Nord Stream” uzspridzināšanas dēļ, ko viņš nosauca par teroraktu. Viņš apgalvoja, ka mēģinājumi izstumt Krieviju no gāzes tirgus sadārdzina energoresursus ārvalstu patērētājiem, un kā piemēru minēja Eiropu, kas atteikusies no Krievijas energoresursiem un ilgtermiņa līgumiem. Šo situāciju viņš raksturoja ar krievu sakāmvārdu par bedri, ko rok citam un iekrīt pats.

Krievijas līderis rosināja paplašināt foruma konsultācijas par krīzēm gāzes tirgū, lai laikus novērtētu riskus, arī fiziskus draudus gāzes infrastruktūrai, un saskaņotu piegādes. Kā paraugu viņš minēja naftas ražotāju formātu OPEC+, vienlaikus atzīstot, ka gāzes nozarei vajadzīgi savi mehānismi. Krievijas aģentūra TASS citē Putinu, ka gāzes tirgus stabilizēšanai būtu jādomā par konfliktu izbeigšanu un sankciju atcelšanu, un ka eksportētājvalstis neveido „karteli”.

Deklarācijā dalībvalstis arī aicina dažādot gāzes tirdzniecības maršrutus pa jūras un sauszemes koridoriem, aizsargāt kritisko infrastruktūru, tostarp cauruļvadus un sašķidrinātās gāzes tankkuģus, pret fiziskiem, kiberuzbrukumu un hibrīddraudiem, kā arī izmantot ilgtermiņa līgumus un ar naftas cenu saistītu cenu veidošanu. Dokuments dabasgāzi raksturo kā zemu emisiju energoresursu ilgtermiņā.

Samita malā Putins tikās ar Pezeškiānu. Kremlis norāda, ka Putins pieminēja Krievijas un Irānas tirdzniecības pieaugumu par 10,4 % šī gada pirmajos astoņos mēnešos un Bušehras atomelektrostacijas būvniecības turpināšanu. Saskaņā ar Irānas prezidenta biroja paziņojumu, ko atstāsta Xinhua, Pezeškiāns nosodīja ASV vienpusējās darbības reģionā un pauda, ka Tuvo Austrumu valstis spēj atrisināt savas problēmas bez ASV. Iran International ziņo, ka Irāna piekritusi atvērt Krievijas valsts radio un televīzijas biroju.

Putins samita dalībniekus aicināja nākamgad atgriezties Maskavā uz forumu „Krievijas enerģētikas nedēļa”.