Kipra sāk pirmās gāzes atradnes izstrādi, Eni paraksta līgumus 1,8 miljardu dolāru vērtībā

Kipra pirmdien, 26. oktobrī, pārgāja no dabasgāzes meklēšanas uz tās ieguves sagatavošanu. Prezidenta pilī Nikosijā Itālijas enerģētikas uzņēmums Eni parakstīja līgumus līdz 1,8 miljardu ASV dolāru vērtībā par infrastruktūras būvi Kronos atradnē, kas atrodas valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas 6. blokā. Eni šajā blokā strādā kopā ar Francijas TotalEnergies.

Valstij tas ir pirmais ogļūdeņražu ieguves projekts. Prezidents Nikos Hristodulidis to nosauca par spēcīgu uzticības apliecinājumu Kipras enerģētikas nākotnei ar ģeopolitisku un ekonomisku nozīmi. Enerģētikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrs Mihails Damianos uzsvēra, ka Kronos vērtība Kiprai nav tikai gāzes apjomā, jo projekts ļauj jūras dzīlēs atklātos krājumus pārvērst reālos ienākumos.

Gāzi no atradnes pa zemūdens cauruļvadu nogādās Ēģiptē. Tur to apstrādās esošajās iekārtās, kas saistītas ar Eni pārvaldīto Zohr atradni, un pēc tam sašķidrinās Damietas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī. No turienes gāzi eksportēs galvenokārt uz Eiropas tirgiem. Kiprai pašai sašķidrināšanas termināļa nav, un iecere to būvēt Vasiliko pēdējos gados ir apstājusies.

Pēc Eni rīcības direktora globālo dabas resursu jomā Gvido Brusko teiktā, atradnē ir vairāk nekā 3 triljoni kubikpēdu gāzes, un stabilā darbībā ieguve varētu sasniegt līdz 500 miljoniem kubikpēdu dienā. Eni un TotalEnergies galīgo investīciju lēmumu pieņēma 28. jūlijā un ieguves sākumu plāno 2028. gada pirmajā pusē.

Līgumi aptver galvenos inženiertehniskos, iepirkuma, būvniecības, uzstādīšanas un urbšanas darbus. Zemūdens ieguves sistēmas izgatavos Baker Hughes, eksporta caurules Dalmine, montāžu jūrā veiks McDermott, peldošo vadības bloku būvēs China Merchants Heavy Industry, bet urbšanu nodrošinās Saipem ar kuģi Saipem 10000. Ēģiptes valsts uzņēmums Petrojet izbūvēs jaunu sauszemes cauruļvadu starp Zohr un Damietu.

Kipras valdība un Eni projektu pasniedz kā ieguldījumu Eiropas enerģētiskajā drošībā un piegāžu dažādošanā laikā, kad saspīlējums starp ASV un Irānu apdraud kuģošanu Hormuza šaurumā. Euronews gan norāda, ka Kipras gāzes reālā nozīme Eiropai būs atkarīga no ieguves sākuma, eksporta jaudas un tirgus apstākļiem. Pašā Kiprā darījumu arī kritizē. Enerģētikas eksperts Čārlzs Elinass laikrakstam Cyprus Mail sacīja, ka Eni varētu censties panākt valstij mazāk izdevīgus noteikumus, un brīdināja, ka gaidāmais LNG piedāvājuma pieaugums var ievērojami samazināt cenas.

Austrumu Vidusjūrā virzās arī citi projekti. ASV Chevron turpina sarunas par Kipras Afrodītes atradnes izstrādi, un 20. oktobrī Ēģipte un Kipra parafēja finanšu ietvara līgumu par šīs atradnes savienošanu ar Ēģiptes infrastruktūru.