HRW: Mali armijas un Krievijas Africa Corps dronu triecienos nogalināti civiliedzīvotāji

Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch (HRW) pirmdien, 19. oktobrī, publiskoja ziņojumu, kurā apgalvo, ka Mali bruņotie spēki un to sabiedrotie, Krievijas kontrolētais Africa Corps (agrākā Vāgnera grupa), kopš šā gada jūlija valsts centrālajā un ziemeļu daļā veikuši pretdumpinieku operācijas, kurās nogalināti un ievainoti desmitiem civiliedzīvotāju. Ziņojumā aprakstīti arī islāmistu un separātistu kaujinieku nodarījumi, tostarp gūstā saņemtu karavīru nogalināšana.

Organizācija aicina Āfrikas Savienības Miera un drošības padomi sasaukt atsevišķu sēdi par civiliedzīvotāju aizsardzību un panākt neatkarīgu izmeklēšanu par visu konflikta pušu rīcību. HRW Sahelas pētniece Ilarija Allegroci norādīja, ka starptautiskās organizācijas un valdības pret smagajiem kara likumu pārkāpumiem pārsvarā izturas pasīvi.

Viens no aprakstītajiem gadījumiem ir 19. augusta trieciens lopu tirgum Tombonkores ciemā Bandiagaras reģionā, kurā gāja bojā seši vīrieši un vismaz 20 cilvēku tika ievainoti. Liecinieki stāstīja, ka tirgū tobrīd nebija JNIM kaujinieku un ka drons pirms trieciena ilgi riņķoja virs ciema. Mali armijas štābs nākamajā dienā paziņoja par veiksmīgu triecienu «teroristu slēptuvei» šajā apvidū un aptuveni 20 «neitralizētiem teroristiem». 29. jūlijā Talahandakas ciemā Kidalas reģionā šķietams pašnāvnieka drons daļēji sagrāva veselības centru. HRW analizētās atlūzas atbilst Shahed tipa dronam.

Ziņojumā minēts arī, ka 12. jūlijā Segu reģionā karavīri nošāva piecas 10–13 gadus vecas meitenes, kuras novāca rīsus. Karavīri vēlāk ģimenēm atvainojās, sakot, ka sajaukuši bērnus ar uzbrucējiem, taču līdz septembra vidum izmeklēšana, cik HRW zināms, nebija sākta. Jūlija beigās Dženē ar armiju sadarbīgā dozo milicija nogalināja trīs fulbu tautības vīriešus.

Arī pretējā puse nav bez vainas. Ar Al Kaidu saistītais grupējums JNIM un separātistu Azavadas atbrīvošanas fronte (FLA) 18. jūlijā Gao reģionā uzbruka armijas konvojam, un pēc tam vismaz 19 padevušies karavīri tika spīdzināti un nogalināti. JNIM atbildē HRW atzina, ka nogalināšana notikusi, bet noliedza, ka būtu to pavēlējis, savukārt FLA savu kaujinieku līdzdalību noliedz.

HRW, atsaucoties uz konfliktu monitoringa organizācijas ACLED datiem, raksta, ka no aprīļa līdz augustam Mali spēki un Africa Corps veikuši 49 aviācijas triecienus, kuros gājuši bojā 89 civiliedzīvotāji, kas ir vairāk nekā divreiz vairāk nekā tajā pašā laikā pērn. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz tiem pašiem datiem, min nedaudz atšķirīgus skaitļus: 47 dronu triecienus un 94 bojāgājušos. Mali armijas pārstāvis Reuters jautājumus nekomentēja, un HRW nesaņēma atbildi uz vēstuli aizsardzības ministram. Mali iepriekš ir noliegusi civiliedzīvotāju nogalināšanu.

Mali militārā hunta, kas varu sagrāba 2020. un 2021. gada apvērsumos, atbalstu meklējusi Krievijā. Spriedze saasinājās pēc 25. aprīļa koordinētajiem nemiernieku uzbrukumiem visā valstī, kuros gāja bojā aizsardzības ministrs. Amnesty International oktobrī norādīja, ka, cik tai zināms, par valdības spēku nodarījumiem pret civiliedzīvotājiem kopš 2023. gada neviena lieta tiesā nav ierosināta.