NATO plāno uzbrukuma gadījumā dot precīzus triecienus dziļi Krievijas teritorijā

NATO izstrādā aizsardzības plānus, kas paredz, ka gadījumā, ja Krievija uzbruktu kādai alianses dalībvalstij, sabiedrotie dotu precīzus triecienus mērķiem dziļi Krievijas teritorijā. Par to otrdien, 3. novembrī, ziņoja laikraksts The Wall Street Journal, un tā analīzi atstāstījuši arī Kyiv Post un Dienvidkorejas aģentūra Yonhap. Mērķu vidū būtu ne tikai karabāzes un lidlauki, bet arī apgādes tīkli, rūpniecības objekti, kritiskā infrastruktūra un izejvielu resursi, kas uztur uzbrukumu.

Pieeja balstās NATO augstākā sabiedroto spēku komandiera Eiropā, ASV ģenerāļa Aleksusa Grinkeviča tā sauktajā uzvaras teorijā. Viņš to publiski izklāstīja 12. oktobrī Varšavas drošības forumā. Pēc viņa teiktā, alianse vispirms apturētu uzbrukuma pirmo vilni, tad vājinātu pretinieka spēju turpināt ofensīvu, un, ja uzbrukums neapstātos, tiktu sagrauta visa pretinieka karadarbības sistēma, ieskaitot to, kas karaspēku apgādā un vada.

Saskaņā ar laikraksta ziņoto triecieni varētu notikt aptuveni 150 kilometru līdz vairāku tūkstošu kilometru attālumā no frontes līnijas, izmantojot gan dārgas precīzās raķetes, gan lētākus ieročus, piemēram, dronus. Mērķis esot padarīt šādus triecienus par automātisku NATO atbildes daļu. Plāns neparedz eskalāciju līdz kodolieročiem. Pirmais NATO simpozijs, kas veltīts dziļajiem triecieniem, notika jūnijā.

Plānu pamatā ir Krievijas kara Ukrainā mācības. Polijas ģenerālmajors Ireneušs Novaks laikrakstam sacījis, ka aizsardzība nozīmē arī spēju dot pretsitienu, un precīzus triecienus dziļi aizmugurē nosaucis par atturēšanas līdzekli. Ukraina jau tagad uzbrūk militāriem un ekonomiskiem mērķiem Krievijā, tostarp ar pašmāju spārnotajām raķetēm Flamingo.

Plāna īstenošanai vajadzīgi lieli ieroču krājumi. Bez ASV sistēmām Tomahawk un ATACMS Eiropas valstis cenšas palielināt raķešu Storm Shadow, SCALP un Taurus krājumus. Norvēģijas Aizsardzības pētījumu institūta pētnieks Fabians Hofmans laikrakstam norādījis, ka Eiropā 20 ražotāji strādā pie vismaz 48 lētu spārnoto raķešu projektiem, lai gan ne visi būs veiksmīgi.

Varšavā Grinkevičs uzsvēra, ka plāns ņem vērā arī iespēju, ka ASV spēki tobrīd būtu iesaistīti citur. Lietuvas aizsardzības ministrs Robertas Kauns toreiz sacīja, ka šī pieeja pretiniekiem raidīs skaidru signālu, ka sabiedrotie sevi aizstāvēs. Pats Grinkevičs piebilda, ka nevērtē konfliktu kā nenovēršamu.

Analītiķi gan norāda, ka militārie plāni vēl negarantē politisku atļauju tos īstenot. Bijušais Vācijas Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdnis Niko Lange laikrakstam sacījis, ka joprojām pastāv plaisa starp militārajiem plāniem un politiķu priekšstatu par aizsardzību galvenokārt kā barjerām vai dronu sienu. Neatbildēts paliek jautājums, vai Eiropas līderi šādas operācijas reālā konfliktā atļautu.