Ifo: Vācijas rūpniecība kopš 2019. gada zaudējusi gandrīz pusmiljonu darbavietu

Vācijas rūpniecībā septiņu gadu laikā pazudušas gandrīz pusmiljons darbavietu, liecina pirmdien, 19. oktobrī, publicētais ifo institūta Drēzdenes filiāles pētījums. 2025. gada beigās nozarē sociāli apdrošinātā darbā strādāja par 496 000 cilvēku mazāk nekā 2019. gada sākumā, kas ir kritums par 7,1 %. Tajā pašā laikā pakalpojumu sektorā radās vairāk nekā 2,2 miljoni jaunu darbavietu.

Pētnieki to vērtē kā strukturālo pārmaiņu paātrināšanos Eiropas lielākajā ekonomikā. Ifo Drēzdenes filiāles vadītāja vietnieks Joahims Ragnics norāda, ka sarūk tieši tās nozares, kuras līdz šim nesušas Vācijas labklājību, bet jaunās vietas pārsvarā rodas jomās, kur valsts nav īpaši produktīva un inovatīva. Viņaprāt, tas nākotnē var bremzēt ekonomikas izaugsmes potenciālu. Nodarbinātība samazinājusies gandrīz visās rūpniecības nozarēs, un ifo to skaidro ar konkurētspējas zudumu, īpaši salīdzinājumā ar Ķīnu.

Smagāk cietušas tradicionālās Vācijas pamatnozares. Autobūve kopā ar piegādātājiem likvidējusi 123 500 darbavietu jeb 13 %, metāla izstrādājumu ražotāji 115 600, bet mašīnbūve 64 500. Pēc Ragnica aprēķina, šīs trīs nozares veido aptuveni 60 % no kopējā samazinājuma. Vēl 243 000 darbinieku zaudēja darbaspēka nomas uzņēmumi, kuru cilvēki bieži strādāja ražošanā. Ja ieskaita arī tos, rūpniecība zaudējusi ap 628 000 darbavietu.

Pakalpojumu pusē lielākais pieaugums bija veselības aprūpē, kur radās 391 000 jaunu vietu, un sociālajā aprūpē kopā ar pansionātiem, kur radās 357 000 vietu. Galvenais iemesls ir sabiedrības novecošana. Valsts pārvaldē sociāli apdrošināto darbinieku skaits pieauga par 329 000, daļēji tāpēc, ka aizejošo ierēdņu vietā tiek pieņemti darbinieki ar darba līgumiem. Privāto pakalpojumu vidū visstraujāk auga IT uzņēmumi.

Mainās arī pieprasītās prasmes. Darbinieku ar profesionālo izglītību skaits sarucis par 252 000, savukārt cilvēkiem ar augstāko izglītību radušies 1,8 miljoni jaunu darbavietu.

Rūpniecības darbavietu kritums skāris visas federālās zemes, izņemot Hamburgu. Bijušajā Austrumvācijā tas bija nedaudz straujāks, mīnus 8,4 %, nekā rietumos, kur kritums bija 6,8 %. Austrumos jaunas autobūves darbavietas radās tikai Brandenburgā, pateicoties Tesla rūpnīcai Grīnheidē, bet Tīringenē un Saksijā-Anhaltē kopējā nodarbinātība pat samazinājās.

Pētījumā salīdzināti dati uz 2018. gada 31. decembri un 2025. gada 31. decembri, izmantojot Vācijas Federālās darba aģentūras nodarbinātības statistiku. Tā aptver visus sociāli apdrošinātos darbiniekus, bet neietver pašnodarbinātos, ierēdņus un tā sauktos minidarbus.