Inčukalna krātuvē sākusies gāzes izņemšana, krājumi sasniedz gandrīz 12 TWh
Inčukalna pazemes gāzes krātuvē sākusies 2026./2027. gada izņemšanas sezona. Krātuvē ir gandrīz 12 TWh dabasgāzes jeb aptuveni 72 % no rezervētās jaudas, paziņojis operators Conexus Baltic Grid.
Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) sākusies 2026./2027. gada dabasgāzes izņemšanas sezona, ceturtdien paziņoja pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid". Saskaņā ar operatora publicētajiem sezonas datiem izņemšanas periods ilgst no 15. oktobra līdz 2027. gada 30. aprīlim.
Ziemas sākumā krātuvē ir gandrīz 12 TWh dabasgāzes. Tas ir aptuveni 72 % no jaudas, ko tirgus dalībnieki rezervējuši šim krātuves ciklam. Inčukalns ir Baltijas reģiona galvenā gāzes rezerve aukstajos mēnešos, un no tā krājumiem lielā mērā atkarīgs, cik stabili Latvija un kaimiņvalstis pārdzīvos apkures sezonu.
Conexus dati rāda, ka krātuves tehniskā jauda šajā ciklā ir 24,4 TWh (precīzi 24 405 300 000 kWh), no kuriem rezervēti 16,6 TWh. Daļa jaudas paredzēta īpašiem mērķiem: energoapgādes drošuma rezervei atvēlēti 1,8 TWh, solidaritātes produktam 2,23 TWh.
Krātuve papildina tiešās piegādes reģionā, tostarp no sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem Klaipēdā un Inkō, kā arī pa Polijas–Lietuvas starpsavienojumu GIPL. Operators norāda, ka aizvadītajā iesūknēšanas sezonā 77,3 % gāzes, kas nonāca Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmās, ienāca no Lietuvas, 20,7 % no Somijas, bet 1,3 % un 0,7 % bija attiecīgi Latvijā un Igaunijā ražotais biometāns.
Šoziem krātuve būs tehniski gatava gāzi ne tikai izņemt, bet arī iesūknēt. Conexus sagaida, ka tuvākajos mēnešos abi procesi mīsies, jo tirgotāji turpina piegādes arī rudenī un ziemā. Pēc operatora teiktā, tirgus interese par šādu iespēju ir būtiski augusi: atslēdzamās jaudas produkta apjoms šajā ciklā ir 220 000 MWh, bet iepriekšējā ciklā tas bija 45 900 MWh. Pēc redakcijas aprēķina tas ir gandrīz 4,8 reizes vairāk. Atslēdzamās jaudas izsoles turpināsies līdz 22. decembrim.
Conexus lielākais akcionārs ir valstij piederošā AS "Augstsprieguma tīkls" ar 68,46 % akciju, 29,06 % pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48 % citiem akcionāriem.
Avoti
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.
Seko inews.lv Facebook Dienas laikā — jaunākās ziņas. Vakarā ap 19:00 — dienas recepte. Sekot
Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.