Latvijā nodarbinātības līmenis 3. ceturksnī sasniedz rekordu 66,1%, bezdarbs 6,7%

Latvijas darba tirgus 2026. gada trešajā ceturksnī uzrādīja augstāko nodarbinātības līmeni kopš 2000. gadu sākuma. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka strādāja 897,0 tūkstoši jeb 66,1% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet bezdarba līmenis samazinājās līdz 6,7%.

Skaitļi ir svarīgi uzņēmējiem, jo rāda, ka darbinieku pieejamība kļūst par galveno izaugsmes ierobežotāju. Iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem gada laikā sarucis par 11,4 tūkstošiem, tomēr strādājošo kļuvis vairāk, jo darba tirgū iesaistās jaunieši un pensijas vecuma cilvēki. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 14,5 tūkstošiem jeb 3,5%.

Salīdzinājumā ar 2025. gada trešo ceturksni nodarbinātības līmenis pieauga par 0,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 4,9 tūkstošiem. Ceturkšņa laikā strādājošo skaits palielinājās par 11,5 tūkstošiem. Ekonomiskās aktivitātes līmenis sasniedza 70,8%. Bezdarbnieku bija 64,4 tūkstoši, par 1,8 tūkstošiem mazāk nekā gan ceturksni, gan gadu iepriekš. Vīriešu bezdarba līmenis (7,8%) joprojām ir augstāks nekā sieviešu (5,7%).

Jauniešu vidū aina ir divējāda. Vecumā no 15 līdz 24 gadiem strādāja 36,9%, un “Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka tas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada. Vienlaikus CSP tabulā redzams, ka bezdarbnieku skaits šajā vecuma grupā gada laikā pieaudzis no 8,8 līdz 13,1 tūkstotim. Strādāja arī 27,5% iedzīvotāju vecumā no 65 līdz 74 gadiem.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane aģentūrai LETA skaidroja, ka darba tirgus saglabājas noturīgs, neraugoties uz kolektīvajām atlaišanām atsevišķos uzņēmumos, un reģistrētais bezdarbs sarucis arī Latgalē. Viņasprāt, sarūkot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, arvien lielāka nozīme būs prasmju attīstībai un tehnoloģijām, jo politikas pasākumi darbaspēka kritumu pilnībā kompensēt nevar.

“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece situāciju raksturo kā viegli saspringtu: akūta darbaspēka trūkuma nav, taču dažās nozarēs grūti atrast darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm. Viņa norāda, ka transporta nozarē darbinieku skaits sarūk, bet iespējamā fiskālā taupība varētu mazināt nodarbinātību valsts pārvaldē. Bezdarba kritums tuvāk 6% būtu iespējams tikai pēc vairākiem spēcīgas izaugsmes gadiem.

LV portālā publicētajā darba tirgus apskatā prognozēts, ka gada nogalē tendence saglabāsies pozitīva, bet būtisks pieprasījuma kāpums vairs nav gaidāms. 2027. gadā nodarbināto skaits varētu pieaugt vien par aptuveni 0,1% jeb 0,9 tūkstošiem, bet bezdarba līmenis samazināties līdz 6,5%. Strautiņš savukārt lēš, ka reālās neto algas nākamgad pieaugs par 2–3%.