Kallasa Eiroparlamentā: seši dronu uzbrukumi kuģiem Melnajā jūrā desmit dienās

Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa otrdien, 20. oktobrī, Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā paziņoja, ka desmit dienās Melnajā jūrā notikuši seši uzbrukumi kuģiem, kuros vainojami, iespējams, Krievijas droni. Viņa to nosauca par bīstamu un nepieņemamu saasinājumu. Debates bija veltītas Krievijas triecienu pieaugumam ES teritorijā un Melnās jūras kuģniecībai, un rezolūcija par šo jautājumu deputātiem jābalso ceturtdien, 22. oktobrī.

Uzbrukumi skāruši kuģus pie divu ES un NATO dalībvalstu – Rumānijas un Bulgārijas – krastiem. Laikraksts The Guardian apkopojis, ka 6. oktobrī Bulgārijas ekonomiskajā zonā tika trāpīts Turcijai piederošajam kravas kuģim Alfa Watan, kas vēlāk nogrima, bet pēc dažām dienām pie Bulgārijas krasta dronu triecienā kuģim HS Dignity gāja bojā 11 apkalpes locekļi. Pagājušajā ceturtdienā Rumānijas teritoriālajos ūdeņos pie Sulinas uzbrukumā cieta divi ķīmisko vielu tankkuģi Wine Trader un Yara J. Kallasa parlamentam teica, ka glābēji joprojām meklē septiņus pazudušos jūrniekus.

Sestdien, 17. oktobrī, divi Rumānijas iznīcinātāji F-16 virs valsts teritoriālajiem ūdeņiem Melnajā jūrā notrieca divus dronus. Rumānijas Aizsardzības ministrija vēlāk paziņoja, ka tie bijuši Geran saimes uzbrukuma droni. Kallasa norādīja, ka bez pārtveršanas šie droni varēja nodarīt postījumus un prasīt cilvēku dzīvības ES teritorijā.

ES ārpolitikas vadītāja uzsvēra uzbrukumu ietekmi uz pārtikas apgādi. Pēc viņas teiktā, kopš jūlija vidus Krievija pastiprinājusi triecienus Ukrainas eksporta ceļiem, un Ukraina katru dienu zaudē aptuveni 60 miljonus eiro eksporta ieņēmumu. Ukraina nodrošina ap 15 % pasaules kukurūzas, 10 % kviešu un pusi saulespuķu eļļas eksporta, un ap 90 % šo preču tiek vestas pa Melno jūru. Graudu cenas pasaulē esot augstākajā līmenī kopš 2023. gada februāra. Kallasa arī brīdināja, ka Krievija tagad uzbrūk robežšķērsošanas vietām ar Moldovu, Rumāniju un Poliju, apdraudot alternatīvos sauszemes eksporta ceļus.

Kā ES atbildi Kallasa minēja vairākus soļus. Rumānija un Bulgārija ar ES atbalstu veido Melnās jūras jūras drošības centru, dalībvalstis var apmainīties ar jūras novērošanas datiem Eiropas Aizsardzības aģentūras MARSUR tīklā, un iniciatīva Eastern Flank Watch atbalsta novērošanu un aizsardzību no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai ciešā sadarbībā ar NATO. Diplomātiskajā jomā ES kopā ar Turciju, Indiju un citām valstīm cenšas panākt vienošanos par kuģošanas brīvību Melnajā jūrā. Kallasa atgādināja, ka Ukraina šādu vienošanos piedāvājusi, bet Krievija to noraidījusi.

Debatēs vairāki deputāti aicināja pāriet no paziņojumiem pie rīcības. Bulgāru deputāts Andrejs Novakovs no Eiropas Tautas partijas grupas rosināja sūtīt uz Melno jūru misiju tirdzniecības kuģu aizsardzībai, bet vācu sociāldemokrāts Tobiass Krēmers ierosināja Melnās jūras jūras drošības misiju kopā ar NATO sabiedrotajām Rumāniju, Bulgāriju un Turciju. Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs iepriekš atzina, ka nepārprotamu pierādījumu par vainīgo nav, taču loģika liecinot, ka uzbrukumi nāk par labu Krievijai.