Ķīnas ekonomika trešajā ceturksnī aug par 4,5 %, eksports kompensē vājo patēriņu

Ķīnas iekšzemes kopprodukts trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu periodu pirms gada pieauga par 4,5 %, pirmdien, 19. oktobrī, paziņoja Ķīnas Valsts statistikas birojs. Tas ir mazliet vairāk nekā 4,4 %, ko vidēji gaidīja Reuters un Bloomberg aptaujātie ekonomisti, un straujāk nekā otrajā ceturksnī, kad izaugsme bija 4,3 % — zemākā trīs gadu laikā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika auga par 1,2 %.

Pirmajos deviņos mēnešos pasaules otrās lielākās ekonomikas izaugsme sasniedza 4,6 %, un tas iekļaujas Pekinas šī gada mērķī no 4,5 līdz 5 %. Statistikas biroja dati liecina, ka trīs ceturkšņos Ķīnas preču eksports juaņās pieauga par 16,4 %, bet septembrī vien — par 29,6 %. Rūpnieciskā ražošana septembrī gada izteiksmē palielinājās par 5,5 %, un augsto tehnoloģiju ražošanas pievienotā vērtība deviņos mēnešos auga par 14,3 %.

Iekšzemes pieprasījums joprojām ir vājš. Mazumtirdzniecība septembrī pieauga tikai par 1,1 %, lai gan analītiķi bija gaidījuši vēl lēnāku kāpumu. Investīcijas pamatlīdzekļos janvārī–septembrī saruka par 7,2 %, bet investīcijas nekustamā īpašuma attīstībā — par 20,6 %, vairāk nekā pirmajos astoņos mēnešos. Jaunbūvju pārdošanas apjoms platībā samazinājās par 13,2 %.

Patēriņa cenas septembrī gada izteiksmē cēlās par 0,9 %, bet ražotāju cenas — par 5 %, kas pēc CNBC datiem ir straujākais kāpums vairāk nekā četru gadu laikā. Oxford Economics ekonomiste Šīna Jue CNBC norādīja, ka ilgstošā mājokļu tirgus krīze turpinās ierobežot spēcīgākas rūpniecības pozitīvo ietekmi uz pārējo ekonomiku. Bezdarba līmenis pilsētās septembrī nedaudz samazinājās līdz 5,2 %.

Ekonomisti uzskata, ka labāki dati mazina spiedienu uz Pekinu ieviest jaunus stimulus. Kā raksta CNBC, valdība septembra beigās jau pieņēma mērķētu procentu likmju samazinājumu un hipotēku subsīdiju paketi, bet oktobrī vietējām pašvaldībām piešķīra 550 miljardus juaņu neizmantotas aizņēmumu kvotas infrastruktūrai. ANZ bankas stratēģis Sins Džaopens Bloomberg norādīja, ka atveseļošanās nav stabila un 2027. gadam saglabājas lejupslīdes riski.

Atkarība no eksporta palielina spriedzi ar tirdzniecības partneriem. Bloomberg raksta, ka Ķīnas tirdzniecības pārpalikums šogad varētu pārsniegt pagājušā gada rekordu, kas bija vairāk nekā 1,2 triljoni dolāru, un ārvalstu līderi aicina Pekinu pieļaut juaņas kursa kāpumu. Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka juaņa šogad ir novērtēta par zemu par 17,3–25,3 %, vidēji par 21,3 %.