Global Carbon Budget: fosilā kurināmā CO2 emisijas pasaulē 2026. gadā saruks par 0,4%

Oglekļa dioksīda emisijas no fosilā kurināmā un cementa ražošanas pasaulē 2026. gadā varētu sarukt par aptuveni 0,4% līdz 38,2 miljardiem tonnu, liecina 10. novembrī publiskotais ikgadējais Global Carbon Budget ziņojums. To sagatavo Global Carbon Project – gandrīz 100 pētniecības iestāžu tīkls, kuru vada Ekseteras universitāte Lielbritānijā. Ziņojums tradicionāli iznāk ANO klimata konferences laikā, un šogad tas sakrīt ar COP31 Antalijā.

Pētnieki uzsver, ka tā nav pazīme, ka emisijas būtu sasniegušas maksimumu. Prognoze ir provizoriska: iespējamais diapazons ir no 1,5% krituma līdz 0,6% pieaugumam, tāpēc nelielu kāpumu izslēgt nevar. Turklāt emisijas no zemes izmantošanas, piemēram, mežu izciršanas un kūdras ugunsgrēkiem Dienvidaustrumāzijā, šogad pieaugs, un kopējās CO2 emisijas sasniegs rekordaugstus 43,3 miljardus tonnu (pērn – 42,8 miljardi).

Galvenais krituma dzinējs ir nafta. Emisijas no tās, pēc ziņojuma datiem, samazināsies par 1,9%, ko autori saista ar Irānas konfliktu, Hormuza šauruma slēgšanu un augstajām degvielas cenām. Pēc Carbon Brief apkopojuma, benzīna un dīzeļdegvielas cenas ASV, Ķīnā un ES bija par 10–50% augstākas nekā 2025. gadā. Ogļu emisijas, savukārt, turpina nedaudz augt, ko nosaka straujš pieaugums Indijā.

Lielākajās ekonomikās emisijas šogad pārsvarā kritīsies: Ķīnā par 0,9%, ASV par 1,3% un Eiropas Savienībā par 1,5%, kur visvairāk saruks ogļu izmantošana. Indijā emisijas, gluži pretēji, pieaugs par 4,4%. Starptautiskās aviācijas un kuģniecības emisijas prognozētas ar aptuveni 1% kritumu katrai, daļēji tāpēc, ka sarucis gaisa un jūras satiksmes apjoms Tuvajos Austrumos.

Kopā ar ziņojumu žurnālā Nature Climate Change publicēts pētījums, kurā secināts, ka saules un vēja enerģija un elektroauto jau sedz aptuveni divas trešdaļas no emisijām, ko citādi radītu augošais enerģijas pieprasījums. Ar to vien gan nepietiek, lai emisijas noturīgi samazinātos. Ziņojuma vadītājs, Ekseteras universitātes profesors Pjērs Frīdlingšteins atzina, ka ģeopolitiska šoka izraisīts kritums nav ilgtspējīgs klimata risinājums, un aicināja vēl straujāk ieviest tīrās tehnoloģijas.

Ziņojums arī aprēķina, ka atlikušais oglekļa budžets, lai sasilšanu ar 50% varbūtību ierobežotu līdz 1,5 °C, ir 150 miljardi tonnu CO2 – mazāk nekā četru gadu emisijas pašreizējā tempā. CO2 koncentrācija atmosfērā šogad vidēji sasniegs 427,7 miljondaļas jeb par 54% vairāk nekā pirmsindustriālajā laikmetā.

Laikraksts The Guardian norāda, ka šī gada kritumu var izjaukt vairāki faktori, piemēram, ogļu izmantošanas paplašināšanās Indijā vai naftas cenu kritums. Pētnieki gaida, ka 2026. gada spēcīgās El Niño parādības ietekme uz sauszemes oglekļa piesaisti kļūs redzama nākamgad.