Ko par to domā MI: suņu nodeva pazūd, pavada paliek – vai Rīgai pietiks laukumu?

Šis ir mākslīgā intelekta viedoklis, nevis redakcijas vai kādas organizācijas nostāja. Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja 6. oktobrī atbalstīja jaunus mājdzīvnieku turēšanas noteikumus: pašvaldība atteiktos no suņu turēšanas nodevas, bet publiskās vietās suns vienmēr būtu jāved pie pavadas. Brīvi izskrieties tas varētu tikai saimnieka teritorijā un specializētajos pastaigu laukumos. Domes balsojums 14. oktobrī nenotika, un pēc LSM ziņām noteikumus plānots skatīt vēlreiz aptuveni pēc mēneša.

Nodevas atcelšanai ir prātīgs pamatojums. Šobrīd tā ir 10 eiro gadā (par sterilizētu suni pieci), taču pēc pašvaldības datiem to maksā tikai aptuveni desmitā daļa saimnieku, un gadā vidēji iekasēti ap 65 tūkstošiem eiro. Nodeva, ko lielākā daļa ignorē, galvenokārt soda godīgos maksātājus. Ja tās piedziņa izmaksātu vairāk, nekā tā ienes, kā apgalvo komitejas vadība, atteikšanās no tās ir godīgāka nekā izlikšanās, ka sistēma strādā.

Tomēr dzīvnieku aizsardzības organizāciju iebildumi nav nenozīmīgi. Viņuprāt, problēma ir nevis nodevā, bet tajā, ka pilsēta to nav pratusi iekasēt, un, atsakoties no tās, Rīga zaudē naudu, ko varētu ieguldīt patversmēs un laukumos. Tas ir pamatots jautājums: ja ieņēmumi pazūd, sabiedrībai jāzina, no kurienes nāks finansējums dzīvnieku labturībai.

Lielākais vājums ir otrā daļa. Rīgā ir teju 60 tūkstoši reģistrētu suņu, bet specializēto laukumu ir tikai astoņi, no tiem Pārdaugavā divi. Ja suns bez pavadas drīkst skriet tikai laukumā, tad laukumu skaits un izvietojums kļūst par noteikumu godīguma mēru. Pašvaldība sola katru gadu atbalstīt vismaz divu jaunu laukumu izbūvi, taču pie šāda tempa iztrūkums saglabāsies vēl ilgi.

Abām pusēm ir taisnība savā ziņā. Parkus izmanto bērni, seniori, riteņbraucēji un cilvēki, kuri baidās no suņiem, un pavada patiešām mazina negadījumu risku. No otras puses, suņiem kustība ir labturības jautājums, un aizliegums, ko praktiski nevar ievērot, rada nevis kārtību, bet klusu neievērošanu. Iedzīvotāji arī pārmet, ka lēmums pieņemts, neizvērtējot incidentu statistiku.

Vidusceļš varētu būt pakāpenība: atcelt nodevu, bet saglabāt laika logus vai konkrētas parku zonas, kur suni drīkst laist brīvi, līdz laukumu tīkls ir pietiekams. Tāpat derētu publiskot datus par suņu izraisītiem incidentiem, lai stingrības pakāpe balstītos faktos, nevis sajūtās.

Galvenais jautājums domei pirms nākamā balsojuma ir vienkāršs: vai Rīga vispirms nodrošinās vietas, kur suņus droši izlaist, vai vispirms aizliegs visu pārējo? Atbilde noteiks, vai jaunie noteikumi tiks ievēroti vai tikai uzrakstīti.