Koalīcija vienojas atteikties no čekiem deputātu izdevumu kompensācijās

Valdības koalīcijas partneri pirmdien, 19. oktobrī, vienojušies mainīt Saeimas deputātu izdevumu kompensāciju sistēmu un atteikties no līdzšinējās kārtības, kurā deputātiem jāiesniedz čeki, bet Saeimai tie jāadministrē. To pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes, kas notika Saeimā, žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").

Premjera vērtējumā pašreizējā sistēma ir birokrātiska un rada lieku administratīvo slogu, turklāt bijuši gadījumi, kad tā izmantota negodprātīgi. Kā mērķi Kulbergs minēja vienkāršu mehānismu deputātu izdevumu segšanai, īpaši tiem parlamentāriešiem, kuri ikdienā dzīvo tālu no Rīgas.

Izmaiņas balstās uz grozījumiem Saeimas kārtības rullī, ko izstrādāja Juridiskā komisija. Tie paredz no kārtības ruļļa svītrot normu par deputātu izdevumu kompensācijām un turpmāk šo jomu regulēt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kurā jau noteikta arī deputātu alga. Saeima grozījumus 15. oktobrī atzina par steidzamiem un pirmajā lasījumā atbalstīja ar 87 balsīm, viens deputāts balsoja pret. Kompensāciju apmērus un piešķiršanas nosacījumus šie grozījumi nemaina, un pašreizējā kārtība paliks spēkā, līdz tiks pieņemts jaunais regulējums.

Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") Latvijas Radio skaidroja, ka iecere nav tikai pārcelt normas uz citu likumu. Viņaprāt, jāatsakās no kompensāciju aprēķināšanas pēc attāluma starp deputāta dzīvesvietu un parlamentu, vienlaikus nodrošinot, ka reģionos ievēlēto deputātu izdevumi nav nesamērīgi lielāki par kolēģu izdevumiem. Konkrēta piedāvājuma vēl nav, bet viens no apspriestajiem variantiem ir reģionos dzīvojošajiem deputātiem palielināt algu. Judins arī atzina, ka galīgais risinājums, visticamāk, būs jāizstrādā un jāpieņem jau 15. Saeimai.

Deputātu domas par risinājumu dalās. "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Juris Viļums debatēs pauda, ka pašreizējie kompensāciju griesti ir pārāk augsti, un pieļāva to samazināšanu par 30 vai pat 50 procentiem. Ārpusfrakciju deputāte Skaidrīte Ābrama norādīja, ka normu pārcelšana uz citu likumu pati par sevi neko neatrisina, un aicināja vienoties par konkrētām izmaiņām jau tagad.

Jautājums aktualizējās pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par deputātei Leilai Rasimai ("Progresīvie") izmaksāto dzīvojamās telpas īres kompensāciju. Tās pamatotību pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas iepriekš norādījis, ka pašreizējā regulējumā ir nepilnības, kuras var ļaut sistēmu izmantot negodprātīgi.

Tie paši grozījumi precizē arī Saeimas Prezidija locekļu un citu amatpersonu ievēlēšanu. Ja amatam izvirzīts tikai viens kandidāts, balsošana ar vēlēšanu zīmēm nenotiks, bet, ja kandidātu ir vairāk nekā vietu, ievēlēts būs tas, kurš saņēmis visvairāk balsu, taču ne mazāk kā klātesošo deputātu absolūto vairākumu. Vairākas frakcijas solījušas savus priekšlikumus iesniegt uz otro lasījumu.