15. Saeima sanāk uz pirmo sēdi, ap divām trešdaļām līdzšinējo deputātu tajā nav

Otrdien, 3. novembrī, plkst. 10 uz savu pirmo sēdi pulcējas 15. Saeimā ievēlētie 100 deputāti. Satversme nosaka, ka jaunā Saeima sanāk novembra pirmajā otrdienā, un šajā pašā dienā beidzas 14. Saeimas pilnvaras. Sēdi atklāj un līdz jaunā priekšsēdētāja ievēlēšanai vada aizejošā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, bet sēdes sākumā plānota Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzruna.

Pirmā sēde ir būtiska ne tikai simboliski. Ar jaunās Saeimas sanākšanu saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu valdība uzskatāma par atkāpušos, tāpēc sēde noslēdzas ar tās paziņojumu par pilnvaru nolikšanu. Līdzšinējie ministri strādās tālāk, līdz Saeima apstiprinās jaunu Ministru kabinetu. Valdības veidošanu prezidents uzticējis «Apvienotā saraksta» pārstāvim Andrim Kulbergam.

Sēdes kārtība ir noteikta. Vispirms deputāti ievēlē balsu skaitītājus un pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kas pārbauda vēlēšanu materiālus un iespējamās sūdzības un sagatavo ziņojumu par pilnvaru apstiprināšanu. Pēc tam katrs deputāts dod svinīgo solījumu un apliecina to ar parakstu, un Saeima balso par pilnvaru apstiprināšanu. Noslēgumā atklātā procedūrā tiek ievēlēts piecu cilvēku prezidijs: priekšsēdētājs, divi viņa biedri, sekretārs un sekretāra biedrs.

Šoreiz pirmo reizi tiks piemērota oktobra beigās Saeimas kārtības rullī ieviestā norma: ja uz kādu prezidija amatu izvirzīts tikai viens kandidāts, deputāti balsos ar elektronisko balsošanas iekārtu, nevis ar vēlēšanu zīmēm. Priekšsēdētāja amatam tiek virzīts «Apvienotā saraksta» deputāts Edvards Smiltēns, kurš Saeimu vadīja arī iepriekšējā sasaukumā.

Jaunais parlaments būtiski atšķiras no iepriekšējā. Kā norāda LSM, aptuveni divas trešdaļas 14. Saeimas deputātu jaunajā sasaukumā nav, un daudziem šī ir pirmā parlamentārā pieredze. Arī 41 deputāta lielajā «Apvienotā saraksta» frakcijā, kas ir lielākā Latvijas parlamenta vēsturē, puse ievēlēti pirmo reizi. Pārējās vietas sadalītas starp «Latvija pirmajā vietā» (17), «Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši» (15), «Progresīvajiem» (10), Nacionālo apvienību (10) un «Jauno Vienotību» (7), bet Zaļo un Zemnieku savienība parlamentā neiekļuva.

Tālākos soļus Smiltēns Latvijas Radio raksturoja tā: pēc zvēresta un prezidija ievēlēšanas jāsāk darbs frakcijām, pēc tam prezidijam un frakcijām jāvienojas par komisiju veidošanu. Viņaprāt, ideāli būtu, ja līdz valsts svētkiem 18. novembrī visas Saeimas komisijas jau būtu izveidotas, lai gan tas būs jāsaskaņo ar valdības veidošanas grafiku.